Uzdrošināties darīt to, kas patīk – intervija ar Kristapu Mellupu

“Nav jāskatās uz to, ko dara citi vai kādi stereotipiski uzskati pastāv, iedrošinu darīt to, kas pašam patiešām patīk,” saka 22 gadus vecais Kristaps Mellups. Viņš ir kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnesis, kurš nupat svinēja sava ziedu salona gada jubileju. Un viņš arī cep brīnumgardas kūkas – nu gluži kā no konditorejas skatloga.

Darba pilnas rokas

Brīvs laiks sarunai Kristapam ir vēlā darbdienas vakarā, jo viņa diena aizrit divos darbos – jākūrē lietas savā ziedu salonā Frēzija un jāpaspēj arī izcept smukas, bezgala gardas kūkas. Pirms ķeramies pie jautājumiem, kurus gribu uzdot dzīvespriecīgajam puisim, viņš pavēsta – ja dari to, kas patiešām patīk, ir vērts riskēt un sākt lietas, kas sākotnēji rada daudz bažu. “Arī sabiedrībā pastāvošo stereotipu dēļ, piemēram, ka kūkas cep vai ziedu pušķus taisa tikai meitenes,” teic Kristaps, nosaucot lielāko slieksni, kam bijis un dažkārt joprojām ir jāpārkāpj.

Augustā viņa ziedu veikalam apritēja gads, un tas ir iecienīts ne tikai vietējo vidū. “Darba ir pilnas rokas. Sākumā visu darīju viens pats, tagad jau man ir darbinieks. Strādājam uz maiņām, savukārt brīžos, kad ir lielāks noslogojums, abi kopā,” Kristaps stāsta. Īpaši saspringts ir svētku laiks – tad ziedu veikalam ne vien jāapkalpo klienti, bet arī jānodrošina piegādes, kas ne vienmēr ir turpat Rūjienā vai tuvākajā apkārtnē. Gadījies braukt pat uz Valmieru un Mazsalacu. Nereti ziedus saviem mīļajiem svētkos pasūta cilvēki, kuri atrodas ārzemēs. “Viņi vēlas apsveikt tuviniekus Latvijā, un ziedi kļūst par iespēju būt klātesošam tad, kad fiziski tas nav iespējams.”

Liktenīgais sludinājums

Kristapam bija tikai 21 gads, kad viņš kļuva par ziedu salona īpašnieku. Pēc 9. klases pabeigšanas viņš gan vispirms bija domājis par mācībām Smiltenē, konditoru programmā, jo kūkas cepis vēl skolas laikā, tomēr sociālajos tīklos pamanītais aicinājums Rīgā mācīties par floristu šķita vilinošāks. Mācības ilga pusotru gadu, pēc tam viņš strādāja Rūjienā, bet, kad radās iespēja atvērt savu ziedu veikalu, pieņēma šo dzīves piespēlēto izaicinājumu. Profesija bija apgūta, vēlme darīt šo darbu bija, tāpēc atlika vien rīkoties. Sakārtot papīru lietas palīdzēja māsa, kura pēc profesijas ir juriste. “Protams, bija satraukums, un visvairāk tad, kad bija palikuši pēdējie metri pirms veikala atvēršanas. Uztraucos, vai viss būs kārtībā, vai pratīšu tikt galā. Praktiski jau it kā daudz mācēju, bet viena lieta ir strādāt kopā ar kādu vairāk pieredzējušu cilvēku, kuram nepieciešamības gadījumā vari pajautāt padomu, pavisam cita – būt vienam pašam,” atminas Kristaps. Tomēr, kā viņš saka, arī grūtākas dienas kļūst vieglāk izturamas, ja dari to, kas sirdij tuvs. “Pat tad, ja dažkārt jāstrādā līdz pusnaktij vai vēl ilgāk, bet no rīta atkal jāceļas un jāiet uz darbu.”

Viens no pirmajiem uzdevumiem bija saprast, ko īsti piedāvāt klientiem. Katrā pilsētā cilvēku gaume un paradumi esot nedaudz atšķirīgi, tāpēc tas, ko var labi pārdot vienā vietā, citā var nebūt tik pieprasīts. “Sākumā izvēlējos drošāko variantu – klasiku. Rozes vienmēr ir pieprasītas. Pamazām sortimentam pievienoju interesantākus un eksotiskākus ziedus, piemēram, lizantes un alstromērijas. Tagad jau diezgan skaidri redzams, ko iecienījuši Rūjienas iedzīvotāji,” smej Kristaps un atklāj, ka īpaši pieprasītas ir ziedu kompozīcijas. Aptuveni 70 % no iepirktā preču klāsta tiek pārdoti tieši kompozīciju veidā, nevis kā atsevišķi ziedi.

Uzliktās robežas

Lai cik aizņemts būtu, Kristapa pirmā lielā aizraušanās – kūku cepšana – joprojām ieņem goda vietu viņa ikdienā. Pirmie mēģinājumi virtuvē sākušies jau aptuveni 4. klasē. Sākumā vienkārši gribējies pamēģināt, un iepaticies tā, ka nu jau pat izveidojies plašs klientu loks, kas svētkos galdā ceļ Kristapa darinātu kūku. “Bija laiks, kad piekritu visiem pasūtījumiem, taču dienā ir tikai tik stundu, cik ir. Kūkas cepu pēc darba, tātad tikai vakaros, tāpēc tagad esmu ierobežojis pasūtījumu skaitu. Nedēļā cenšos paņemt trīs četrus pasūtījumus, bet mēnesī tie var būt aptuveni divdesmit. Protams, viss atkarīgs no konkrētā mēneša. Vasarā pasūtījumu ir mazāk, jo karstumā ar kūkām strādāt ir sarežģītāk, turklāt ir arī citi darbi.”

Kristapa piedāvājuma klāstā ir dažādi gardumi, tostarp modernākas kūkas, piemēram, tagad tik populārā Snickers kūka, kā arī klasiskā mājas torte. “Vēl esmu sevi nedaudz ierobežojis dekorēšanā. Agrāk veidoju mastikas figūriņas un citus sarežģītus dekorus, kas aizņem ļoti daudz laika. Tagad priekšroku dodu vienkāršākām kūkām, ar kurām nav tik daudz darba. Galu galā klientiem vajag garšīgu torti.”

Arī medības un makšķerēšana

Sarunas gaitā Kristaps vairākkārt teic, ka floristiku un konditoreju daudzi joprojām gluži automātiski uzskata par sieviešu darbu. “Taču tie ir stereotipi. Jau skolas laikā cepu kūkas un nesu uz skolu, visi bija priecīgi. Manuprāt, nav svarīgi, vai konkrētais darbs sabiedrībā tiek uzskatīts par sievišķīgu vai vīrišķīgu. Ja cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, un viņš ar to ir laimīgs, kāda nozīme dzimumam? Galu galā arī sievietes brauc ar traktoru, ir mednieces, darbojas profesijās un jomās, kuras kādreiz tika uzskatītas par izteikti vīrišķīgām. Manā medību kolektīvā arī ir sievietes, un tas nevienam nešķiet kaut kas neparasts. Katram cilvēkam ir savas intereses.”

Arī Kristaps dzīvē, neraugoties uz lielo aizņemtību, ir vieta vaļaspriekiem – medībām un makšķerēšanai. “Tie ir pavisam citādi hobiji nekā floristika un konditoreja, taču tieši tajā slēpjas līdzsvars,” viņš uzskata.

Ko viņš teiktu jaunietim, kurš vēl īsti nezina, ko darīt, un kuru satrauc vienaudžu vērtējums, prestižs un tas, ko par tevi padomās citi? “Draugi tavā vietā naudu nepelnīs, tāpēc nevajag savu dzīvi veidot, vadoties pēc tā, ko dara apkārtējie. Ja draugs izvēlas vienu profesiju vai sāk kādu biznesu, tas nenozīmē, ka tev jāiet tajā pašā virzienā. Iespējams, viņam šajā jomā veiksies lieliski, bet tu paliksi kaut kur aizmugurē un pēc laika vairs nesapratīsi, ko īsti vēlies. Tāpēc jāizvēlas savs ceļš. Sākumā varbūt pa to jāiet vienam, bet ar laiku parādīsies cilvēki, kuri sapratīs tavu izvēli un tevi atbalstīs. Atradīsies īstie draugi, īstā kompānija. Tāpēc es teiktu tā – īstā dzīve sākas brīdī, kad pārstāj skatīties uz to, ko dara citi, un beidzot uzdrošinies darīt to, kas patīk pašam.”

Kristaps Mellups melnā cepurē un saulesbrillēs, ģērbies tumši zilā polo kreklā, smaida, turot rokās lielu ziedu pušķi ar baltām hortenzijām, oranžām rozēm un eikalipta zariem; fonā redzama ziedu veikala izkārtne.

Foto: no privātā arhīva

Autore: Sigita Āboltiņa

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.

Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.

Piekļūstamība un pieejamība

Digitālā satura piekļūstamība un fiziskā pieejamība nozīmē veidot vidi, informāciju un pakalpojumus tā, lai tos var izmantot ikviens cilvēks neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa, dažādiem fiziskiem ierobežojumiem, digitālajām prasmēm vai dzīves situācijas, kurā viņš atrodas.

Iepazīsties ar kampaņas “Nolaid slieksni” piekļūstamības pamatprincipiem.