Diskriminācija bieži sākas nemanāmi - mūsu ikdienas priekšstatos par to, kas ir “normāli”, “pieņemami” vai “pa spēkam” citiem. Šie priekšstati, vārdi un rīcība var radīt neredzamus sliekšņus, kas liedz cilvēkiem “ieiet pa durvīm” un pilnvērtīgi piedalīties darbā, izglītībā, sabiedrībā vai ģimenes dzīvē. Kampaņa “Nolaid slieksni!” aicina pamanīt šos sliekšņus un apzināti tos pazemināt.

Atbildi uz 7 īsiem jautājumiem un uzzini, cik iekļaujoša ir Tava pirmā reakcija

Aizpildi testu un noskaidro, cik augsts ir Tavs aizspriedumu slieksnis!

Teju katrs otrais cilvēks Latvijā ir saskāries ar diskrimināciju*

* Labklājības ministrijas pētījums “Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem”, 2022.

Biežākie diskriminācijas iemesli Latvijā*

Kā rodas diskriminācija?

Diskriminācija sākas nemanāmi. Tās pamatā ir vispārināti priekšstati jeb stereotipi par dažādām cilvēku grupām. Kad tos attiecinām uz konkrētu situāciju vai cilvēku, nepārliecinoties, vai mūsu priekšstati ir patiesi, veidojas aizspriedumi. Savukārt, kad aizspriedumi sāk ietekmēt mūsu rīcību vai lēmumus, tā jau ir diskriminācija.

Diskrimināciju veicinoši faktori var būt ļoti dažādi, piemēram, dzimums, vecums, invaliditāte, mentālās veselības izaicinājumi un citi.

Kāpēc diskrimināciju dažreiz ir grūti pamanīt?

Diskriminācija ne vienmēr ir acīmredzama vai atklāta. Tā var izpausties tieši, kad cilvēkam skaidri pasaka “nē” viņa personisko iezīmju dēļ. Piemēram, darba devējs norāda, ka būvniecībā nepieciešams fizisks spēks, tādēļ darbā tiek pieņemti tikai vīrieši.

Taču diskriminācija var izpausties arī netieši – paslēpta aiz šķietami neitrāliem noteikumiem, ieradumiem vai attieksmes “tā pie mums pieņemts”. Piemēram, darba vietā nosaka, ka visiem darbiniekiem jāstrādā līdz plkst. 18.00, neparedzot iespējas pielāgot darba laiku. Tas var īpaši apgrūtināt vecākus ar maziem bērniem vai cilvēkus ar veselības problēmām, kam regulāri jāapmeklē ārsti.

Diskrimināciju ir vēl grūtāk pamanīt brīžos, kad cilvēku ietekmē nevienlīdzīga attieksme nevis viena, bet vairāku personisko iezīmju dēļ, piemēram, vecuma, dzimuma un invaliditātes. Šādos gadījumos veidojas pārklājošā diskriminācija, kur dažādi faktori pastiprina viens otra ietekmi, un nevienlīdzība kļūst vēl sarežģītāka un dziļāka.

Kampaņu “Nolaid slieksni!” īsteno Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu projekta Nr. 4.3.4.3/1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pārklājošās diskriminācijas izpausmēm, mazinātu aizspriedumus pret diskriminācijas skartajām grupām un stiprinātu vienlīdzīgas iespējas, īpaši darba un privātās dzīves saskaņošanas jomā.

Slieksnis simbolizē robežu, ko kāds spēj pārkāpt, bet cits nē. Tas var būt augstāks, nekā pirmajā mirklī šķiet, un bieži vien to rada nevis fiziski šķēršļi, bet mūsu pašu priekšstati, aizspriedumi un kūtrums brīdī, kad vajadzētu rīkoties un kādu aizstāvēt.

Kampaņa aicina šo slieksni pazemināt. Tā atgādina, ka cieņa sākas ikdienā — vienā frāzē, vienā žestā, vienā lēmumā, kas kādam var palīdzēt vai tieši pretēji - traucēt. Tas nozīmē vispirms ieraudzīt cilvēku, nevis viņa īpašības, piemēram, vecumu, dzimumu, invaliditāti vai mentālo veselību.

Apmeklē kampaņas lapu Labklājības ministrijas vietnē:

Par kampaņu

Iepazīsti kampaņas varoņus!

Elvis

Ieva

Luīze

Andris

Lejupielādē bukletu!

Kā rīkoties, ja esi saskāries ar diskrimināciju?

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskĀries ar pāridarījumu: 116006

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv