EKSPERTU DOMAS

Marita Zitmane, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore

Kāpēc sievietēm ar invaliditāti ir divreiz grūtāk

Latvijā bieži runā par sieviešu un vīriešu vienlīdzību.

Atsevišķi runā arī par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Taču reti runā par sievietēm ar invaliditāti.

Viņas saskaras ar divām grūtībām vienlaikus.

Diskriminācija var skart dažādus cilvēkus.

Diskriminācija nozīmē, ka pret cilvēku izturas netaisnīgi.

Tā var skart jauniešus, seniorus, vecākus, cilvēkus ar invaliditāti un citas sabiedrības grupas.

Sievietes bieži saņem mazāku algu nekā vīrieši.

Viņām dažreiz ir grūtāk atrast darbu.

Sabiedrība bieži domā, ka sievietei ir jārūpējas par bērniem un māju.

Dažiem cilvēkiem ir vairāki iemesli, kāpēc viņi piedzīvo netaisnīgu attieksmi.

Piemēram, sieviete var būt arī cilvēks ar invaliditāti.

Tas nozīmē, ka viņa piedzīvo diskrimināciju divu iemeslu dēļ.

Pētniece Marita Zitmane saka, ka cilvēkam ir daudz dažādu identitāšu.

Tas nozīmē, ka 1 cilvēks var būt daudzās lomās.

Piemēram, 1 cilvēks ir bērns saviem vecākiem, draugs saviem draugiem un darbinieks savā darbā.

Viņa salīdzina cilvēku ar sīpolu.

Sīpolam ir daudzi slāņi.

Arī cilvēkam ir dažādas dzīves pieredzes.

Tās var padarīt dzīvi grūtāku.

Sabiedrības gaidas

Sabiedrība no sievietes bieži sagaida, ka viņa rūpēsies par māju un bērniem.

Šīs gaidas nemainās arī tad, ja sievietei ir invaliditāte.

Pētījumi rāda, ka sievietes ar invaliditāti mājas darbiem tērē gandrīz tikpat daudz laika kā sievietes bez invaliditātes.

Tas nozīmē, ka viņām nav mazāk pienākumu.

Daudzām sievietēm ar invaliditāti ir grūti saņemt labu un piemērotu medicīnisko palīdzību.

Ne visas ārstniecības iestādes ir pieejamas.

Tas īpaši apgrūtina ginekologa apmeklējumu.

Arī bērnudārzi un skolas ne vienmēr ir pieejami cilvēkiem ar invaliditāti.

Tas vecākiem ar invaliditāti traucē pilnīgi piedalīties bērna ikdienā.

Sliekšņi ir ne tikai ēkās

Ieva Sproģe-Grigorjeva ir kampaņas "Nolaid slieksni" vēstnese.

Vēstnesis ir cilvēks, kurš stāsta citiem par kādu svarīgu tēmu vai ideju.

Viņai pakāpeniski pasliktinās redze, dzirde un līdzsvars.

Tomēr viņa turpina aktīvu dzīvi.

Ieva kopā ar biedrību "Apeirons" pārbauda, vai sabiedriskās ēkas ir pieejamas visiem cilvēkiem.

Viņa saka, ka lielākā problēma nav tas pakāpiens pie durvīm.

Lielākā problēma ir tas, kā cilvēki domā.

Daudzi cilvēki domā, ka pieejama vide ir kā dāvana vai labdarība cilvēkiem ar invaliditāti.

Ieva tam nepiekrīt.

Viņa domā, ka pieejama vide ir tiesības visiem cilvēkiem.

Ieva saka, ka bērniem jau skolā jāmācās cienīt dažādus cilvēkus.

Viņa pamanīja, ka dažās mācību grāmatās ir nepareizi piemēri par cilvēkiem ar invaliditāti.

Tas var likt bērniem domāt nepareizi.

Ieva uzskata, ka skolās vajag labākus mācību materiālus.

Viņa uzskata, ka jāmaina arī likumi.

Sabiedriskām vietām jābūt pieejamām visiem cilvēkiem.

Pieejamību vajadzētu pārbaudīt speciālistiem, kuri nav no šīs pašas iestādes.

Darbs un iespējas

Sievietēm ar invaliditāti bieži ir grūtāk atrast darbu.

Tas notiek biežāk nekā vīriešiem ar invaliditāti.

Mūsdienās daudzi cilvēki ar invaliditāti var veiksmīgi strādāt.

To palīdz darīt tehnoloģijas.

Tomēr daudzi darba devēji joprojām netic viņu spējām.

Marita Zitmane saka, ka sabiedrība neizmanto daudzu cilvēku zināšanas un prasmes.

Tas notiek aizspriedumu dēļ.

Aizspriedumi ir iepriekš izveidots viedoklis par cilvēku vai cilvēku grupu, nepazīstot viņus un nezinot patiesos faktus.

Dažreiz arī darba devējiem ir grūti pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.

Darba devējiem to apgrūtina daudzi sarežģīti noteikumi un dokumenti.

Ir svarīgi mainīt sabiedrības domāšanu.

Ir svarīgi arī uzlabot likumus un vidi.

Tad sievietēm ar invaliditāti būs vairāk iespēju mācīties, strādāt un dzīvot labu dzīvi.

Pieejama vide nav īpaša dāvana tikai dažiem cilvēkiem.

Pieejama vide ir normāla un vajadzīga visiem.

Pieejama vide ir visu cilvēku tiesības.