“Tā ir muļķīga rīcība,” saka Elvis Kurpnieks.

Viņš stāsta par notikumiem pirms 8 gadiem.

Šo notikumu dēļ viņš tagad sēž ratiņkrēslā.

Tagad Elvis strādā par ceļojumu aģentu.

Viņš veido iedvesmojošus video.

Viņš ir arī viens no kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnešiem.

Vēstnesis ir cilvēks, kurš pārstāv kādu ideju, projektu vai kampaņu.

Elvis saka, ka ļoti svarīgi ir noticēt sev un nebaidīties pieņemt palīdzību.

Viņš uzskata – lai izkļūtu no depresijas un justos labāk, pirmais solis ir jāsper pašam cilvēkam.

Vajadzēja pārdurt baseinu

Ar Elvi ir viegli un patīkami runāt.

Pēc negadījuma viņš ilgi jutās noslēgts un bēdīgs.

Viņš domāja, ka dzīvē ir daudz grūtību.

Tas traucēja saskatīt jaunas iespējas.

Viena neveiksmīga rīcība pilnībā mainīja viņa dzīvi.

“Elvis saka: “Es ielēcu baseinā ar galvu pa priekšu un salauzu divus skriemeļus.”

Traumas dēļ tika bojātas muguras smadzenes.

Negadījums notika 2018. gada jūnijā pēc Jāņiem.

Toreiz Elvim bija 19 gadi.

Tā bija karsta vasaras diena.

Pie drauga mājas bija liels piepūšamais baseins.

Sākumā baseinā ielēca citi draugi.

Pēc tam ielēca arī Elvis.

Viņš baseinā apmeta kūleni un nokrita sēdus.

Pēc tam viņš vairs nevarēja piecelties.

Elvis priecājas, ka nenoslīka un nesarijās ūdeni.

Viņš nevarēja parunāt.

Sākumā citi domāja, ka viņš joko.

Tad viens cilvēks saprata, ka noticis kaut kas nopietns.

Elvis juta, ka viņam tirpst kājas.

Ķermeņa augšdaļu viņš vēl varēja pakustināt.

Cilvēki izvilka Elvi no baseina aiz pleciem.

Tagad Elvis saka, ka tas nebija pareizi.

Pareizi ir pārdurt baseinu un izlaist ūdeni.

Tad viņu vajadzēja uzmanīgi noguldīt.

Kad Elvis tika noguldīts, viņš atkal varēja runāt.

Taču viņš vairs nevarēja pakustināt rokas un kājas.

Ātrās palīdzības mašīnā Elvis zaudēja samaņu.

Viņš pamodās slimnīcā Stradiņos.

Pirmajā dienā ārsti veica izmeklējumus.

Nākamajā dienā notika operācija.

Elvis atradās intensīvās terapijas nodaļā.

Viņam deva stipras zāles.

No zālēm viņš runāja nesaprotamas lietas.

Slimnīcā Elvis pavadīja vairāk nekā mēnesi.

Pēc tam viņu pārveda uz rehabilitācijas centru Vaivari.

Tur viņš gandrīz četrus mēnešus strādāja kopā ar speciālistiem.

Oktobra vidū Elvis atgriezās mājās.

Galvenais – pamēģināt

Pēc traumas Elvim bija ļoti grūts laiks.

Ārsti teica, ka pirmie divi gadi ir ļoti svarīgi.

Šajā laikā vajadzēja daudz trenēties un vingrot.

Tas varēja palīdzēt atgūt kustības.

Tagad kopš traumas pagājuši 8 gadi.

Elvis saka, ka sākumā bija ļoti grūti.

Viņš bieži jutās bēdīgs.

Dažreiz viņš domāja, vai dzīvei vēl ir jēga.

Visvairāk palīdzēja ģimene.

Elvim ir trīs brāļi, māsa un vecāki.

Visi viņu atbalstīja.

Elvis saka, ka atbalsts ir ļoti svarīgs.

Cilvēkiem pēc smagas traumas dažreiz ir domas par pašnāvību.

Tāpēc ģimenes un draugu palīdzība ir ļoti nozīmīga.

Elvis priecājas, ka attiecības ar ģimeni kļuvušas vēl labākas.

Viņš saka, ka dzīve kaut ko atņem, bet kaut ko arī dod.

Tagad viņš vairāk novērtē mazas lietas.

Viņš jūtas pieaudzis un mierīgāks.

Pirms traumas Elvis pabeidza vidusskolu.

Viņš mēģināja iestāties Valsts policijas koledžā.

Tas neizdevās.

Pēc tam Elvis devās strādāt uz Vāciju.

Pēc atgriešanās Latvijā viņš strādāja lauksaimniecībā.

Tagad Elvis atkal strādā.

Viņš ir ceļojumu aģents ģimenes uzņēmumā.

Pēc traumas Elvis nezināja, ko varēs darīt nākotnē.

Iepriekš viņš strādāja fizisku darbu.

Brīvajā laikā viņš sāka montēt video.

Vēlāk viņam piedāvāja šo darbu mācīties vairāk.

Elvim tas iepatikās.

Tagad viņš filmē un veido video sociālajiem tīkliem.

Elvis cenšas satikt citus cilvēkus ar kustību traucējumiem.

Daudzi no viņiem jūtas bēdīgi un reti iziet no mājas.

Viņiem šķiet, ka dzīve pēc traumas ir beigusies.

Elvis saka, ka cilvēki joprojām paliek tie paši.

Mainījušās ir tikai kustību iespējas.

Arī Elvim sākumā bija bail iet sabiedrībā.

Viņš domāja, ka cilvēki skatīsies un būs grūti pārvarēt grūtības.

Kad Elvis sāka strādāt ceļojumu aģentūrā, viņš atkal gribēja ceļot.

Pagājušajā gadā viņš ar ģimeni bija Vācijā.

Tagad viņš plāno ceļojumu uz Turciju.

Agrāk Elvis domāja, ka cilvēks ratiņkrēslā nevar pilnvērtīgi ceļot.

Tagad viņš saprot, ka tā nav taisnība.

Viņu iedrošināja citu cilvēku pieredze.

Elvis saka, ka galvenais ir pamēģināt.

Tad bailes kļūst mazākas.

Daudzās vietās vide ir pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslā.

Elvis uzsver, ka ļoti svarīgs ir citu cilvēku atbalsts.

Taču arī pašam cilvēkam ir jāgrib kaut ko mainīt.

Elvis saka, ka daudzi cilvēki paši sev galvā rada problēmas.

Cilvēki bieži domā, ka viņi kaut ko nevar vai nav pietiekami labi.

Arī cilvēki ratiņkrēslā dažreiz domā, ka citiem ar viņiem būs grūti.

Taču bieži tas ir tikai pieņēmums.

Elvis aicina nebaidīties no cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Ja redzat, ka cilvēkam ir grūti, vispirms pajautājiet, vai vajag palīdzību.

Nevajag uzreiz rīkoties viņa vietā.

Cilvēkiem ratiņkrēslā ir savas domas, vēlmes un vajadzības.

Viņi joprojām ir cilvēki.

Dzīvot dzīvi, esot ratiņkrēslā. Intervija ar kampaņas vēstnesi Elvi Kurpnieku.