18. februārī Labklājības ministrija sāk pretdiskriminācijas kampaņu “Nolaid slieksni!”.

Diskriminācija ir tad, kad pret cilvēku izturas netaisnīgi dažādu iemeslu dēļ.

Kampaņā runā par situācijām, kad cilvēkam ir grūti, jo pret viņu ir vairāki aizspriedumi vienlaicīgi.

Piemēram, kad priekšstati par to, kādam jābūt “labam darbiniekam” vai “labam vecākam”, traucē apvienot darbu un ģimenes dzīvi.

2 gadu laikā ar Eiropas Savienības atbalstu visā Latvijā notiks bezmaksas pasākumi.

Tie būs mācību un pieredzes apmaiņas pasākumi.

Mērķis ir palīdzēt cilvēkiem labāk saprast, kas ir diskriminācija vecuma, dzimuma, invaliditātes un mentālās veselības dēļ.

Labklājības ministrija 2025. gada beigās veica pētījumu*.

Pētījums* rāda, ka cilvēki Latvijā parasti spēj pamanīt diskrimināciju ikdienas situācijās.

Tomēr sarežģītās situācijās ir grūti saprast, ka notiek diskriminācija.

Tas ir īpaši grūti, ja cilvēku diskriminē uzreiz vairākos veidos.

Piemēram, cilvēku var diskriminēt tāpēc, ka viņš ir sieviete vai vīrietis (tas ir dzimums) un tāpēc, ka viņam ir aprūpes pienākumi.

Aprūpes pienākumi ir rūpes par bērniem, slimiem vai veciem cilvēkiem.

Šādas situācijas ir grūti atpazīt un saprast.

Cilvēki visbiežāk saprot diskrimināciju 3 veidos:

1. kā netaisnīgu iespēju vai tiesību ierobežošanu;

2. kā aizvainojošu un pazemojošu izturēšanos;

3. kā praktiskus šķēršļus vidē, piemēram, kāpnes bez pandusa, durvis, ko grūti atvērt, informāciju, ko grūti saprast.

Pētījums rāda, ka diskriminācija ikdienā bieži ir klusa.

Cilvēki to ne vienmēr pamana uzreiz.

Diskriminācija nav tikai rupji vai aizvainojoši vārdi.

Tā var būt arī noteikumos, pakalpojumos un cilvēku ikdienas ieradumos.

Cilvēki Latvijā, kuri piedzīvo diskrimināciju, stāsta, ka tā ir:

• atkārtota aizvainojoša attieksme;

• viņu tiesību ierobežošana;

• situācijas, kur viņiem neļauj piedalīties vai kaut ko darīt.

Ir slikti, ja kāds paliek malā arī stereotipu dēļ.

Stereotipi ir iepriekšēji uzskati par cilvēkiem.

Piemēram, domāt, ka visi jaunieši ir slinki, vai ka visi veci cilvēki neko nesaprot.

Šajā kampaņā ar dažādiem interesantiem un izglītojošiem pasākumiem aicinām visus mēģināt saprast citus cilvēkus un paskatīties uz situācijām no cita skatpunkta.

Attēlā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis stāsta:

“Ikdienā mēs bieži steidzamies.

Tāpēc mēs bieži izdarām ātrus lēmumus par citiem cilvēkiem.

Mēs domājam, ka zinām, kādi viņi ir, bet patiesībā mēs tikai minam.

Kad mēs tā darām, mēs ierobežojam citu cilvēku iespējas.

Dažādas cilvēku grupas tad jūtas, ka viņus nepieņem sabiedrībā.

Latvijā dzīvo maz cilvēku.

Mēs nevaram atļauties zaudēt nevienu cilvēku sabiedrībā.

Ir slikti, ja kāds paliek malā tikai aizspriedumu dēļ.

Aizspriedumi ir domas par cilvēku, pirms mēs viņu patiesi iepazīstam.

Ir slikti, ja kāds paliek malā arī stereotipu dēļ.

Stereotipi ir iepriekšēji uzskati par cilvēkiem.

Piemēram, domāt, ka visi jaunieši ir slinki, vai ka visi veci cilvēki neko nesaprot.

Šajā kampaņā ar dažādiem interesantiem un izglītojošiem pasākumiem aicinām visus mēģināt saprast citus cilvēkus un paskatīties uz situācijām no cita skatpunkta.

Mācīsimies pamanīt diskrimināciju un par to ziņot.”

Kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnese ir Ieva Sproģe Grigorjeva.

Atklāšanas pasākumu vada Armands Simsons.

“Es kopā ar savu suni pavadoni bieži saskaros ar aizspriedumiem un diskrimināciju.

Daudzi cilvēki nesaprot, ka suns man palīdz redzēt.

Suns ir kā manas acis.

Dažreiz man aizliedz ienākt telpās.

Dažreiz man neļauj braukt ar taksometru.

Tas notiek tāpēc, ka cilvēki daudz ko nezina un nesaprot.

Es arī mācos.

Es mācos neizturēties slikti pret tiem, kuri izturas slikti pret mani.

Es domāju, ka aizspriedumi bieži rodas no bailēm un no tā, ka cilvēki daudz ko nesaprot.

Tāpēc nevajag baidīties stāstīt par savām problēmām un sajūtām.”

Savu pieredzi stāstīja Ieva Sproģe Grigorjeva, kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnese.

Ieva strādāja sabiedrisko attiecību jomā.

Sabiedriskās attiecības ir darbs, kur cilvēkiem stāsta par uzņēmumu vai organizāciju.

Šis darbs rūpējas, lai uzņēmumam vai organizācijai ir laba slava un labs tēls.

Viņa ir 4 bērnu mamma.

Ieva pamazām zaudē redzi retas iedzimtas slimības dēļ.

Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja un biedrības “Sievietes transportā” vadītāja Vaira Gromule saka:

“Cīņa ar stereotipiem notiek arī darbā.

Piemēram, sievietēm ir grūti sākt strādāt transporta jomā.

Viņām ir jāpārvar daudzi šķēršļi, kurus nevar redzēt.

Šie šķēršļi rodas, jo cilvēki domā, ka ir “sieviešu” un “vīriešu” darbi.

Sabiedrībā daudzi joprojām domā, ka transporta jomā labi strādā tikai vīrieši.

Tā nav taisnība.

Mūsdienās transporta jomā darbs kļūst arvien vieglāks fiziski.

Transportlīdzekļu vadītājiem vairs nav tik daudz smagu fizisku pienākumu.

Svarīgi ir prast domāt.

Svarīgi ir labi plānot laiku, pieņemt lēmumus un izmantot zināšanas.”

Kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnese ir Luīze Diržininka.

“Mana invaliditāte nav redzama.

Tā ir manā galvā.

Man ir depresija un autiskā spektra traucējumi.

Arī sliekšņi var būt neredzami.

Tie var būt mūsu galvās.

Es arī kāpju pāri saviem iekšējiem sliekšņiem.

Es runāju par savu invaliditāti, lai gan man ir bail.

Man ir bail, ka cilvēki par mani domās citādāk.

Man ir bail, ka viņi par mani domās sliktāk.

Vispirms mums ir jāpārvar savi iekšējie šķēršļi.

Ja cilvēki ar invaliditāti par to nerunā, citi cilvēki to nevar saprast.

Tāpēc ir svarīgi par to runāt atklāti.

Ir jārunā bez bailēm.

Nedrīkst baidīties no aizspriedumiem, nosodījuma un diskriminācijas.”

To saka kampaņas vēstnese Luīze Diržininka.

Viņa strādā ar jautājumiem par cilvēku ar invaliditāti darbu.

Kampaņas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem labāk saprast, kas ir diskriminācija.

Kampaņa pievērš uzmanību situācijām, kad cilvēku diskriminē vairāku iemeslu dēļ, piemēram, vecuma un dzimuma vai dzimuma un invaliditātes dēļ.

Tas rada lielākus šķēršļus un mazāk iespēju.

Aizspriedumi var traucēt cilvēkiem strādāt un dzīvot kā citiem.

Tie var arī slikti ietekmēt cilvēka privāto dzīvi.

Pasākumā “Nolaid slieksni” piedalījās vairāki cilvēki.

Tur bija Labklājības ministrijas pārstāvis Krists Bergans-Berģis.

Bija arī organizācijas “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis.

Piedalījās arī Vaira Gromule no autoostas un biedrības “Sievietes transportā”.

Pasākumā bija arī kampaņas vēstneses – Ieva Sproģe-Grigorjeva un Luīze Diržininka.

Vēstneses nozīmē, ka viņas stāsta par šo kampaņu un palīdz citiem to saprast

* Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs 2025. gadā veica divus pētījumus.

Pirmajā pētījumā cilvēkiem internetā jautāja, vai dažādas situācijas ir diskriminējošas.

Aptauja notika no 14. līdz 19. novembrim, un tajā piedalījās 1005 cilvēki.

Otrajā pētījumā pētnieki runāja ar cilvēkiem intervijās.

Viņi pētīja cilvēku zināšanas, pieredzi un rīcību diskriminācijas situācijās.

Intervijas notika no 24. novembra līdz 1. decembrim.

Labklājības ministrijas kampaņas “Nolaid slieksni” atklāšanas pasākumu var skatīties internetā (18.02.2026.).

Video ir pieejami subtitri latviešu valodā.

Tos var ieslēgt, nospiežot pogu CC video apakšējā labajā stūrī.

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv