Sabiedrībā bieži ir noteikts priekšstats par “labu darbinieku”.

Daudzi domā, ka labam darbiniekam vienmēr jābūt draudzīgam, runīgam un viegli jāiekļaujas kolektīvā.

Cilvēkiem ar neiroloģiskām atšķirībām tas var būt grūti.

Neiroloģiskas atšķirības nozīmē, ka cilvēku smadzenes darbojas atšķirīgi.

Piemēram, cilvēkiem var būt autisms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms vai disleksija.

Tas nenozīmē, ka cilvēks ir mazāk gudrs vai mazāk spējīgs.

Sigita Zankovska-Odiņa skaidro, ka visi cilvēki domā un uztver pasauli atšķirīgi.

Tas ir normāli.

Cilvēkiem ar neiroloģiskām atšķirībām bieži ir arī stiprās puses.

Piemēram, viņi var labi pamanīt detaļas, ļoti koncentrēties vai domāt radoši.

Kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnese Luīze Diržininka saka, ka viņas invaliditāti nevar redzēt.

Vēstnesis ir cilvēks, kurš pārstāv kādu ideju, projektu vai kampaņu.

Tomēr grūtības ir daļa no viņas ikdienas dzīves.

Daudzi neiroatšķirīgi cilvēki jūtas tā, it kā nesaprastu “spēles noteikumus”.

Viņiem šķiet, ka citi saprot situācijas vieglāk.

Izlikšanās un nogurums

Daudzi cilvēki cenšas slēpt savas grūtības.

Viņi izliekas un pielāgojas citiem.

Tas prasa ļoti daudz spēka un enerģijas.

Cilvēks visu laiku cenšas uzvesties “pareizi”.

Tas var izraisīt lielu nogurumu, stresu, nemieru un depresiju.

Luīze saka, ka viņu visvairāk nogurdināja tas, ka viņai visu laiku bija jāizliekas.

Beigās viņa piedzīvoja izdegšanu un nonāca slimnīcā.

Izdegšana ir ļoti liels nogurums.

Cilvēkam vairs nav spēka strādāt, mācīties vai darīt ikdienas lietas.

Diagnoze palīdz saprast sevi

Daudzi cilvēki ilgu laiku nezina, ka viņiem ir neiroloģiskas atšķirības.

Dažreiz diagnozi cilvēks uzzina tikai pieaugušā vecumā.

Tas palīdz saprast savas grūtības un sajūtas.

Daudzi cilvēki slēpj savu diagnozi, jo baidās no aizspriedumiem.

Aizspriedumi ir negatīvi pieņēmumi par cilvēkiem.

Troksnis un sociālais spiediens darbā

Atvērtie biroji dažiem cilvēkiem rada lielu stresu.

Atvērts birojs nozīmē, kur vairāki cilvēki strādā vienā telpā.

Tur ir daudz trokšņu un cilvēku.

Tas apgrūtina koncentrēšanos.

Daudziem ir grūti arī obligātie darba pasākumi un “mazās sarunas”.

Cilvēki bieži baidās atteikties, jo domā, ka darba devējs viņus nesapratīs.

Darba intervijas grūtības

Darba intervijās bieži vērtē sociālās prasmes.

Piemēram, acu kontaktu vai spēju viegli sarunāties.

Cilvēkiem ar autismu tas var būt ļoti grūti.

Luīze reiz pirms darba intervijas uzrakstīja e-pastu un paskaidroja savu situāciju.

Uzņēmums reaģēja saprotoši.

Citās reizēs viņu darbā nepieņēma, jo viņa runāja ļoti tieši.

Eksperti iesaka darba intervijās vairāk izmantot praktiskus uzdevumus.

Tas palīdz labāk saprast cilvēka spējas.

Pārmaiņas darba vidē

Sigita Zankovska-Odiņa saka, ka uzņēmumiem vajag labāk saprast cilvēku atšķirības un vairāk pielāgoties cilvēku vajadzībām.

Darba videi jābūt piemērotai dažādiem cilvēkiem.

Tas var nozīmēt elastīgu darba laiku, klusāku darba vietu vai skaidrākus noteikumus.

Ja cilvēki jūtas droši būt paši, viņi var strādāt labāk un justies labāk.

Cilvēkiem ar neiroloģiskām atšķirībām ir grūtāk atrast darbu. Ekspertes Sigitas Zankovskas-Odiņas viedoklis.