Diskriminācija bieži sākas nemanāmi - mūsu ikdienas priekšstatos par to, kas ir “normāli”, “pieņemami” vai “pa spēkam” citiem. Šie priekšstati, vārdi un rīcība var radīt neredzamus sliekšņus, kas liedz cilvēkiem “ieiet pa durvīm” un pilnvērtīgi piedalīties darbā, izglītībā, sabiedrībā vai ģimenes dzīvē. Kampaņa “Nolaid slieksni!” aicina pamanīt šos sliekšņus un apzināti tos pazemināt.

Aizpildi testu un noskaidro, cik augsts ir tavs aizspriedumu slieksnis!

Teju katrs otrais cilvēks Latvijā ir saskāries ar diskrimināciju*

Labklājības ministrijas 2022. gadā veiktajā pētījumā “Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem” atklāts, ka biežākais diskriminācijas iemesls Latvijā, ar kuru saskārusies vairāk nekā puse (53%) aptaujāto iedzīvotāju, ir vecums. Kā nākamie biežāk minētie iemesli bija politiskā pārliecība (45%), sociālais stāvoklis (45%), fiziskais ārējais izskats (44%), dzimums (34%) un reliģija (20%).

Biežākie diskriminācijas iemesli Latvijā*

Kā rodas diskriminācija?

Diskriminācija sākas nemanāmi. Tās pamatā ir vispārināti priekšstati jeb stereotipi par dažādām cilvēku grupām. Kad tos attiecinām uz konkrētu situāciju vai cilvēku, nepārliecinoties, vai mūsu priekšstati ir patiesi, veidojas aizspriedumi. Savukārt, kad aizspriedumi sāk ietekmēt mūsu rīcību vai lēmumus, tā jau ir diskriminācija.

Vizualizācijā attēlots stereotipa, aizsprieduma un diskriminācijas piemērs. Stereotips, piemēram, ir priekšstats, ka jaunieši darbu neuztver nopietni. Aizspriedums rodas, pieņemot, ka Jānis darbu neuztvers nopietni, jo viņš ir tikai 20 gadus vecs. Savukārt diskriminācija novērojama tad, ja Jānim vecuma dēļ neuztic svarīgus darba uzdevumus.

Kāpēc diskrimināciju dažreiz ir grūti pamanīt?

Diskriminācija ne vienmēr ir acīmredzama vai atklāta. Tā var izpausties tieši, kad cilvēkam skaidri pasaka “nē” vairāku pamatu dēļ. Piemēram, darba devējs norāda, ka būvniecībā nepieciešams fizisks spēks, tādēļ darbā tiek pieņemti tikai vīrieši.

Taču diskriminācija var izpausties arī netieši – paslēpta aiz šķietami neitrāliem noteikumiem, ieradumiem vai attieksmes “tā pie mums pieņemts”. Piemēram, darba vietā nosaka, ka visiem darbiniekiem jāstrādā līdz plkst. 18.00, neparedzot iespējas pielāgot darba laiku. Tas var īpaši apgrūtināt vecākus ar maziem bērniem vai cilvēkus ar veselības problēmām, kam regulāri jāapmeklē ārsti.

Diskrimināciju ir vēl grūtāk pamanīt brīžos, kad cilvēku ietekmē nevienlīdzīga attieksme nevis viena, bet vairāku pamatu dēļ, piemēram, vecuma, dzimuma un invaliditātes. Šādos gadījumos veidojas pārklājošā diskriminācija, kur dažādi faktori pastiprina viens otra ietekmi, un nevienlīdzība kļūst vēl sarežģītāka un dziļāka.

Kampaņu “Nolaid slieksni!” īsteno Labklājības ministrija ar Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu projekta Nr. 4.3.4.3/1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pārklājošās diskriminācijas izpausmēm, mazinātu aizspriedumus pret diskriminācijas skartajām grupām un stiprinātu vienlīdzīgas iespējas, īpaši darba un privātās dzīves saskaņošanas jomā.

Slieksnis simbolizē robežu, ko kāds spēj pārkāpt, bet cits nē. Tas var būt augstāks, nekā pirmajā mirklī šķiet, un bieži vien to rada nevis fiziski šķēršļi, bet mūsu pašu priekšstati, aizspriedumi un kūtrums brīdī, kad vajadzētu rīkoties un kādu aizstāvēt.

Kampaņa aicina šo slieksni pazemināt. Tā atgādina, ka cieņa sākas ikdienā - vienā frāzē, vienā žestā, vienā lēmumā, kas kādam var palīdzēt vai tieši pretēji - traucēt. Tas nozīmē vispirms ieraudzīt cilvēku, nevis, piemēram, viņa vecumu, dzimumu, invaliditāti vai mentālo veselību.

Apmeklē kampaņas lapu Labklājības ministrijas vietnē:

Par kampaņu

Iepazīsti kampaņas varoņus!

Elvis

Ieva

Luīze

Andris

Lejupielādē bukletu!

Kā rīkoties, ja esi saskāries ar diskrimināciju?

Kad pamani diskrimināciju pret citu cilvēku

Reaģē, ja tas ir droši, skaidri paužot, ka diskriminējoša rīcība nav pieņemama.

Piedāvā atbalstu personai, kuru skārusi diskriminējoša situācija – uzklausi un iedrošini vērsties pēc palīdzības.

Dokumentē notikušo un pieraksti detaļas: laiku, vietu, iesaistītās personas u. c.

Palīdzi cietušajam sazināties ar Tiesībsarga biroju, Valsts darba inspekciju, Valsts policiju vai citiem atbalsta dienestiem.

Kad saskaries ar diskrimināciju pats/-i

Izvērtē situāciju – vai tā ir diskriminācija? Diskriminācija ir tad, kad pret tevi izturas sliktāk tava vecuma, dzimuma vai cita diskriminācijas pamata dēļ.

Dokumentē, izveido precīzu notikuma aprakstu (kas, kur, kad un kā notika). Saglabā pierādījumus: e-pasta vēstules, foto/video, liecinieku kontaktus, sarakstes telefonā.

Meklē palīdzību krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes" vai Tiesībsarga birojā. Darba vietā notikušas diskriminācijas gadījumā ziņo Valsts darba inspekcijai, bet naida noziegumu, draudu vai vardarbības gadījumā – Valsts policijai.

Pasākumi

Labklājības ministrija 9. aprīlī plkst. 10.00-12.00 aicina darba devējus, publiskā sektora un izglītības iestāžu darbiniekus, kā arī citus interesentus uz tiešsaistes vebināru “Kā nepieļaut, ka mūsu stereotipi pārtop diskriminācijā?”, kurā dažādi eksperti diskutēs par to, kā veidojas cilvēku stereotipi un kā tie var ietekmēt mūsu lēmumus vai attieksmi.

“Kā nepieļaut, ka mūsu stereotipi pārtop diskriminācijā?”

9. aprīlī plkst. 10.00

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv