Aivis Brodiņš par vecumu kā slieksni Latvijas darba tirgū

Latvijas darba tirgū vērojams izteikts paradokss – uzņēmumi regulāri un skaļi runā par akūtu darbaspēka trūkumu, taču vienlaikus no darba tirgus tiek izslēgta liela, pieredzējusi un darbotiesspējīga sabiedrības grupa. Vai vecuma diskriminācija ir nopietna problēma, un kā šo slieksni pārvarēt?

Alma Career pārdošanas direktors Baltijā Aivis Brodiņš atzīst, ka šī problēma ir ārkārtīgi samilzusi, ko skaidri apliecina arī jaunākie dati. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika liecina, ka 2026. gada marta beigās valstī bija reģistrēti 43 909 bezdarbnieki, no kuriem 40,3% bija vecumā virs 50 gadiem, bet 15,3% – pirmspensijas vecumā.

Šī statistika nav tikai sausi skaitļi – aiz katra no tiem slēpjas konkrēts dzīvesstāsts. Cēsnieks Andris Tērauds, kurš ir kampaņas Nolaid slieksni vēstnesis, drīz pēc savas 60. jubilejas štatu samazināšanas dēļ zaudēja noliktavas pārziņa amatu lielas starptautiskas metālkonstrukciju montāžas firmas Baltijas filiālē. Viņš atklāj skarbo realitāti: “Novembrī nosvinēju savu 60 gadu jubileju, decembra sākumā man paziņo ja, ka janvārī vēl varēšu strādāt, bet pēc tam – viss. Štatu samazināšana. Tādu “dāvanu” saņēmu dzimšanas dienā. Atlaida mūs trīs – gados vecākos darbiniekus.”

Svarīgi neatpalikt no tirgus

Vecuma diskriminācija darba vidē lielākoties ne izpaužas atklāti, bet gan caur netiešiem signāliem. Raksturojot situāciju tirgū, Aivis Brodiņš uzsver, ka pamats satraukumam ir nevis pases dati, bet brīdis, kad cilvēka prasmes sāk atpalikt no tirgus prasībām. Pirmie riska signāli, kad cilvēki retāk tiek aicināti uz intervijām un ilgāk meklē darbu, parādās uzreiz pēc 45–50 gadu sliekšņa, bet īpaši izteikti tie kļūst pēc 55 gadu vecuma. Ja cilvēks šajā posmā zaudē ienākumus, valstij un pašvaldībām tas rada milzīgu sociālo slogu.

Īpaši apdraudētas ir profesiju grupas, kurās fiziska slodze apvienota ar darba pienākumu rutīnu un kurās ir ierobežotas pārkvalifikācijas iespējas, piemēram, palīgstrādnieki, apkopēji, transporta un tirdzniecības darbinieki, pavāri, sētnieki. Vēl viena riska grupa ir tie, kuri gadu desmitiem strādājuši vienā darbavietā, nav sekojuši līdzi darba meklēšanas tendencēm, tāpēc viņiem ir nepilnīgi CV, vājākas digitālās prasmes vai zemāks pašvērtējums.

Arī Andris Tērauds, kuram ir tehniskā mehāniķa izglītība un kurš dzīves laikā strādājis gan kolhozā, gan gaterī, gan celtniecībā, kur pat uzkalpojies līdz brigadiera amatam, neslēpj – gadi liek sevi manīt. Tomēr viņš uzsver prāta spēju un uzkrāto zināšanu nozīmi: “Agrāk biju jauns un skaists, tagad tikai skaists. Pats jau arī jūtu, ka fiziskā varēšana ir mazinājusies, grūtāk celt smagumus, ātrāk nogurstu. Bet ar galvu arī jāstrādā, visu laiku solīti uz priekšu jādomā, un to es joprojām varu. Saprāts ir, un daudzo darba gadu laikā iegūtā pieredze arī nav zudusi.”

Darba tirgus pieprasa elastību

Lielākais risks pirmspensijas vecumā nav pati darba zaudēšana, bet gan nespēja pēc tam atgriezties apritē. Gandrīz trešdaļa pirmspensijas vecuma bezdarbnieku darbu nespēj atrast ilgstoši, daži pat ilgāk par trim gadiem, kas būtiski palielina risku pilnībā “izkrist” no darba tirgus līdz pat vecuma pensijas sasniegšanai. Analizējot pašu darba meklē tāju uzvedību, Aivis Brodiņš norāda: “Lielākā kļūda pirmspensijas vecumā ir paļauties tikai uz savu iepriekšējo pieredzi. Mūs dienu tirgū darba devēji primāri sagaida elastību, mācīšanās spēju un gatavību pielāgoties.” Eksperts iesaka par savu konkurēt spēju domāt jau laikus – attīstīt digitālās prasmes, apgūt svešvalodas un spēt pārliecinoši prezentēt savas stiprās puses.

Skarbo situāciju reģionos un apmācību nepieejamību izjutis arī Andris Tērauds, kuram līdz pensijai atlikuši nepilni pieci gadi. Viņš vēlējies papildināt savas prasmes NVA piedāvātajos kursos, lai iegūtu tiesības vadīt automašīnu ar piekabi, taču atklājies, ka tādi pieejami tikai Daugavpilī, kas cēsniekam ir pārāk liels attālums. Andris secinājis, ka Cēsu, Valmieras un Siguldas apkārtnē vakances ir ierobežotas.

Pieredze ir vērtība

Lai gan dažos smagos fiziskos darbos vecuma ierobežojumi var būt objektīvi, lielākoties problēmas pamatā ir darba devēju iesīkstējušie stereotipi. Mūsdienās 50–60 gadus vecie cilvēki ir pavisam citādi nekā pirms dažām desmitgadēm – viņi ir profesionāli aktīvi un spējīgi veiksmīgi mācīties. Viņiem piemīt tādas darba tirgū augstu vērtētas īpašības kā emocionālā inteliģence, darba disciplīna, lojalitāte un stabilitāte. Turklāt, kā uzsver Aivis Brodiņš, tieši pieredzējušie darbinieki daudzos uzņēmumos ir tie, kas reāli palīdz noturēt darba kvalitāti un stabilizēt komandas.

Andris Tērauds pilnībā iemieso šo aktīvo sabiedrības daļu. Brīvajā laikā viņš makšķerē, strādā dārzā, rūpējas par suņiem un plāno atgriezties korī, tik līdz atradīs darbu tuvāk mājām. Viņš uzskata, ka darba devēji pārāk bieži lēmumus pieņem formā li, nevērtējot cilvēka reālo potenciālu. “Pieredze ir neatsverams pluss, ja tikai darba devējs nolaistu to vecuma slieksni. Turklāt arī cilvēks gados ir spējīgs apgūt jaunas lietas, ja grib. Bet to jau nemaz necenšas noskaidrot, tikai paskatās uz dzimšanas gadu, un viss – spriedums gatavs!”

Zaudētāji ir visi

Pirmspensijas vecuma darbinieku atlaišana un nedienas darba meklējumos nav unikāla Latvijas problēma, ar to saskaras daudzas Eiropas valstis, kurās sabiedrība noveco. Tomēr Latvijas specifika – mazais darba tirgus un akūtais darbaroku trūkums – nozīmē, ka mēs demogrāfiski un ekonomiski vienkārši nevaram atļauties izniekot šādu resursu. Aivis Brodiņš atgādina par globālo un vietējo kontekstu: “Mazā darba tirgū katrs cilvēks ir svarīgs resurss. Ja darba devēji nepamana pieredzējušus kandidātus viņu vecuma dēļ, tas nav tikai sociāls zaudējums – tas ir arī ekonomisks zaudējums uzņēmumiem un valstij kopumā.”

Aivis Brodiņš. Profesionāls vīrieša portrets birojā – vīrietis tumšā žaketē un gaišā kreklā skatās kamerā, fonā izplūduši zaļi telpaugi un gaišs interjers.

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.

Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.