Nekad nav par vēlu sākt – intervija ar Anriju Brencānu

“Nekad neesmu baidījies mācīties no jaunākiem kolēģiem vai atzīt savas kļūdas,” saka kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnesis Anrijs Brencāns. Sporta pasaulē, jo īpaši handbolā, viņa vārds ir zināms pat aiz Latvijas robežām, bet pirms vairāk nekā desmit gadiem uzkrātā pieredze likta lietā IT jomā. “Sava veida karjeras maiņa vecumā 50 plus,” viņš nosmej.

Citas spirāles sākums

Anrijam ir 62 gadi, un tas it nemaz netraucējot rāmi, bet neatlaidīgi virzīties arvien tālāk tik mūsdienīgā jomā kā IT, turklāt plaši izmantojot mākslīgo intelektu. Pirms sešiem gadiem tika radīts uzņēmums FanApps, kas izstrādā mobilās lietotnes sporta organizācijām un sportistiem. Lietotnes paredzētas, lai uzrunātu fanus, jo “tas ir veids, kā visvieglāk sasniegt auditoriju, nodrošināt dažādu notikumu tiešraides”. Anrija pasaulē izšķirīga nozīme ir datiem, tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam, tomēr, kā viņš atzīst, visas jaunās zināšanas balstās uz to, ko iemācījies desmitiem gadu ilgā darbā sportā. Un tas neesot stāsts par karjeras maiņu. “Drīzāk tas ir citas karjeras spirāles sākums. Es visu mūžu esmu bijis sportā un arī tagad neesmu no tā aizgājis.”

Daudzus gadus viņš spēlēja handbolu profesionālā līmenī, vēlāk nonāca sporta pārvaldībā, ilgi vadīja Latvijas Handbola federāciju un darbojās Eiropas Handbola federācijas izpildkomitejā. Un paralēli mācījās. Anrijam ir divi maģistra grādi, viens no tiem iegūts Francijā sporta pārvaldībā. “Sanāca interesanti – es Francijā pabeidzu maģistrantūru, bet mans jaunākais dēls tajā pašā laikā absolvēja universitāti Amerikā.”

Ilgus gadus darbojoties dažādos vēlētos un algotos amatos, radās sajūta, ka pienācis laiks izmantot uzkrāto pieredzi citādi. “Gribējās pašam ar savām zināšanām radīt drošu pamatu sev un ģimenei. Strādājot organizācijās, vienmēr ir zināmi ierobežojumi – gan iespējas īstenot idejas, gan pelnīt.” Tieši tad viņš pievērsās sporta datu digitalizācijai – jomai, kas tolaik vēl tikai sāka attīstīties. Anrijs neslēpj, ka sākums nebija viegls. Vajadzēja apgūt pilnīgi jaunas tehnoloģijas, saprast digitālās vides likumus un noticēt, ka pēc 50 gadu vecuma iespējams sākt ko pavisam jaunu. Tagad Anrija uzņēmums izstrādā digitālus risinājumus sporta organizācijām. Viens no tiem ir Latvijā radīta platforma UseAward, kurā tiek veidotas prognožu jeb minēšanas spēles bez azartspēļu elementiem. Platformu jau izmanto vairāki sporta klubi un organizācijas, tostarp basketbola klubs Ventspils, Rīgas zeļļi un Eiropas Jaunatnes meiteņu basketbola līga. “Mēs arī daudz konsultējam. Reizēm cilvēki zvana un saka – mums vajag datus. Bet, parunājot ilgāk, izrādās, ka viņiem datus nemaz nevajag. Tad godīgi pasaku – netērējiet naudu, vispirms sakārtojiet pamatus, un dati nāks vēlāk. Tas palīdz izveidot ilgtermiņa attiecības. Ne katru dienu ir jānopelna, dažreiz svarīgāk ir būt godīgam. Cilvēki to atceras un pēc gada vai diviem atgriežas, jo zina – viņiem nepārdos to, kas nav vajadzīgs.”

Kā tilts starp divām pasaulēm

Jaunuzņēmumu pasaulē lielākā daļa kolēģu ir Anrija dēlu paaudzes cilvēki, tomēr tieši tas izrādījies viens no lielākajiem ieguvumiem. “Mēs cits citam uzticamies simtprocentīgi. Viņi zina lietas, ko es nezinu, savukārt man ir pieredze, kuras viņiem vēl nav. Tas ir ļoti labs salikums.”

Pirms pieciem gadiem Anrijs iesaistījās LIAA Ventspils biznesa inkubatorā. “Esmu ļoti pateicīgs gan inkubatora komandai, gan konsultantiem. Viņi palīdzēja saprast, kādas atbalsta iespējas pastāv, kā domā investori un kā vispār aug uzņēmums. Šādā nišas biznesā ar naudu vien nepietiek, vajag gudru kapitālu – cilvēkus, kuri var palīdzēt augt. Attīstījāmies, līdz pasauli apturēja Covid-19 pandēmija. Bija jautājums – ko darīt tālāk?” Tas bija laiks, kad arvien vairāk sāka runāt par mākslīgo intelektu. Daudzi vēl tikai vēroja, bet Anrijs kopā ar saviem jaunākajiem kolēģiem nolēma eksperimentēt – sāka testēt, skatīties, ko šīs tehnoloģijas spēj. Tagad uzņēmums ir IT Baltic Cluster biedrs un sadarbojas ar starptautiskiem tehnoloģiju partneriem. “Mans uzdevums ir salikt kopā cilvēkus – lai tehnoloģiju speciālisti saprot sportu un sporta cilvēki saprot tehnoloģijas. Bieži vien esmu tas tilts starp abām pasaulēm.”

Labs vai izcils rezultāts?

Darbs komandā, kurā lielākā daļa kolēģu ir krietni jaunāki, licis mainīties arī Anrijam pašam. “Es viņiem saku – nebaidieties mācīties no manām kļūdām. Bet tikpat bieži saku – jūs šajā jomā zināt labāk.” Sarunas laikā Anrijs vairākkārt uzsver, ka vecums vai šefa pozīcija automātiski nenozīmē, ka viņam vienmēr ir taisnība, un to viņš esot iemācījies pieņemt, strādājot plecu pie pleca ar jaunākajiem kolēģiem. “Pieredze palīdz novērtēt riskus, taču tas nenozīmē, ka vienmēr man būs labākā ideja. Tieši otrādi – bieži vien jaunie kolēģi redz risinājumus, kurus es pat nebūtu iedomājies.”

Viņš arī atzīst, ka nekad nav par vēlu sākt kaut ko jaunu. “Man šis periods ir ļoti interesants. Mans mērķis nekad nav bijis tikai vairot kapitālu, gribu no rīta pamosties un darīt darbu, kas man patīk. Ja to izdodas savienot ar iespēju nopelnīt, tas ir lieliski. Bet tas nav vienīgais mērķis.”

Saruna ievirzās par jaunajiem speciālistiem – tēmu, par kuru sabiedrībā netrūkst stereotipu. Bieži dzirdēts, ka jaunā paaudze negrib strādāt, nevēlas uzņemties atbildību un domā tikai par brīvo laiku. Anrijs šādiem apgalvojumiem nepiekrīt. “Ikdienā strādāju ar jauniem cilvēkiem un redzu, cik viņi ir spējīgi. Protams, atšķirības starp paaudzēm ir. Esmu uzaudzis laikā, kad vienlaikus darījām vairākas lietas, varēju vienā dienā atrisināt trīs vai četras pilnīgi atšķirīgas problēmas, un tas šķita normāli. Tagad redzu, ka jaunie cilvēki biežāk izvēlas koncentrēties uz vienu uzdevumu un izdarīt to ļoti labi. Vai tas ir pareizi? Manuprāt, nav vienas pareizās atbildes. Tas ir citādi.” Anrijs uzskata, ka jaunākajai paaudzei piemīt vēl kāda laba īpašība, proti, prasme cienīt savu privāto laiku. “Agrāk bieži šķita pašsaprotami strādāt līdz vēlam vakaram, tagad cilvēki daudz skaidrāk nodala darbu no atpūtas. Tas ir normāli un veido veselīgu darba vidi. Atbildība nenozīmē būt pieejamam 24 stundas diennaktī, atbildība ir paveikt savu darbu labi. Un to es savos kolēģos redzu.”

Pieskaramies arī jautājumam par mūsdienās daudz aprunāto diskrimināciju darba tirgū pēc 50 un 60 gadu vecuma. Vai viņš to ir izjutis? “Manā jomā – nē,” Anrijs nevilcinoties atbild un paskaidro, ka sporta tehnoloģiju nozare Latvijā joprojām ir ļoti neliela, tāpēc svarīgāk par dzimšanas gadu ir zināšanas un pieredze. “Man ir maģistra grāds finanšu jomā un sporta pārvaldībā, taču ar diplomiem vien nepietiek. Zināšanas ir jāizmanto, citādi tās neko nenozīmē.”

Sarunas beigās Anrijs Brencāns piemin vēl vienu nozīmīgu notikumu – uzņēmums kļuvis par IBM tehnoloģiju partneri. “Tas ir apliecinājums tam, ka arī no Latvijas iespējams radīt risinājumus, kurus novērtē starptautiskā līmenī. Mēs sadarbojamies ar IBM, lai izmantotu viņu zināšanas datu un tehnoloģiju jomā. Tas mums ir ļoti svarīgs solis uz priekšu.”

Vīrietis zilā kreklā sēž pie galdiņa āra kafejnīcā. Viņa priekšā uz statīva novietota filmēšanas kamera. Fonā redzama pilsētas iela un garāmgājēji.

Foto: no privātā arhīva

Autore: Sigita Āboltiņa

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.

Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.