Profesijām nav dzimuma

Dažreiz sabiedrībā saka, ka šodien katrs cilvēks var brīvi izvēlēties savu ceļu.

Tomēr dzīvē tas ne vienmēr ir tik vienkārši.

Latvijā joprojām ir darbi, kuros pārsvarā strādā tikai sievietes vai tikai vīrieši.

Šāds sadalījums Latvijā ir viens no izteiktākajiem Eiropas Savienībā.

Piemēram, bērnudārzos un sociālajā aprūpē strādā ļoti maz vīriešu.

Savukārt tehnoloģiju un inženierzinātņu jomās ir mazāk sieviešu.

Viens no iemesliem ir sabiedrībā pastāvošie stereotipi.

Stereotips ir vienkāršots priekšstats par to, kādam cilvēkam vajadzētu būt vai ko viņam vajadzētu darīt.

Piemēram, sabiedrībā var pastāvēt uzskats, ka kāds darbs ir vairāk piemērots sievietēm.

Citu darbu var uzskatīt par vairāk piemērotu vīriešiem.

Šādi uzskati var ietekmēt cilvēka izvēli.

Tie bieži sāk veidoties jau bērnībā.

Priekšstati veidojas jau bērnībā

Cilvēks par savu nākotnes profesiju nesāk domāt tikai pēc skolas beigšanas.

Mūsu intereses un izvēles sāk veidoties daudz agrāk.

Tās ietekmē ģimene, bērnudārzs un skola.

Bērni jau no mazotnes redz atšķirīgu attieksmi pret meitenēm un zēniem.

Piemēram, meitenēm un zēniem veikalos bieži piedāvā atšķirīgu apģērbu un rotaļlietas.

Arī pieaugušie dažreiz pasaka, ko meitenei vai zēnam vajadzētu vai nevajadzētu darīt.

Zēniem bieži saka, ka viņiem jābūt stipriem un nevajag raudāt.

Meitenēm dažreiz saka, ka viņām nevajadzētu būt pārāk skaļām vai darīt kaut ko, ko uzskata par zēnu nodarbi.

Bērns šādus uzskatus var sākt uztvert kā normālus.

Labklājības ministrijas pārstāve Agnese Gaile saka, ka šādi priekšstati bieži tiek nodoti no vienas paaudzes nākamajai.

Tas nozīmē, ka bērni var pārņemt uzskatus, kurus dzirdējuši no pieaugušajiem.

Izvēles skolā

Stereotipi var ietekmēt arī bērnu un jauniešu izvēles skolā.

To var redzēt arī zinātnes un tehnoloģiju jomās.

Šīs jomas bieži sauc par STEM.

STEM nozīmē zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku.

Izglītības un zinātnes ministrijas informācija rāda, ka skolā meitenes interesējas par šīm jomām.

Meitenes veido apmēram 38 procentus no skolēniem šajās jomās.

Taču ārpus skolas nodarbībās un pulciņos meiteņu ir mazāk.

Tur meitenes veido apmēram 28 procentus.

Ar laiku viņu skaits kļūst vēl mazāks.

Tam var būt dažādi iemesli.

Dažreiz trūkst skolotāju atbalsta.

Dažreiz trūkst iespēju piedalīties piemērotās nodarbībās.

Dažreiz meitenes biežāk mudina izvēlēties mākslu, mūziku vai citas līdzīgas jomas.

Savukārt zēniem dažreiz liek domāt, ka viņiem jāizvēlas darbs, kurā var daudz nopelnīt.

Tas var atturēt zēnus no darba izglītībā, sociālajā aprūpē vai citās jomās.

Darba tirgū joprojām ir atšķirības

Stereotipi ietekmē arī darba tirgu.

Dažās nozarēs pārsvarā strādā sievietes.

Citās nozarēs pārsvarā strādā vīrieši.

Pastāv arī cita problēma.

Pat nozarēs, kurās strādā daudz sieviešu, vadītāju amatos biežāk var būt vīrieši.

Savukārt sievietes biežāk strādā speciālistu un darbinieku amatos.

Tas nozīmē, ka sievietēm un vīriešiem darba iespējas ne vienmēr ir vienādas.

Aprūpes darbā vajag vairāk cilvēku

Īpaši svarīga ir sociālās aprūpes joma.

Latvijā kļūst vairāk vecāku cilvēku.

Tāpēc nākotnē būs vajadzīgi arvien vairāk aprūpes darbinieku.

Pašlaik šajā jomā pārsvarā strādā sievietes.

Daudzas no viņām ir vecākas par 55 gadiem.

Aprūpes darbs ir fiziski smags.

Tas var būt arī emocionāli grūts.

Par šo darbu bieži maksā pārāk maz.

Vīriešu šajā darbā ir ļoti maz.

Taču aprūpes jomā ir vajadzīgi gan vīrieši, gan sievietes.

Līdzīga situācija ir bērnudārzos un sākumskolās.

Arī tur strādā ļoti maz vīriešu.

Viens no iemesliem ir stereotipi par to, kādi darbi ir piemēroti vīriešiem un kādi sievietēm.

Tādēļ cilvēki reizēm neizvēlas darbu, kas viņiem patiešām patiktu.

Viņi var izvēlēties citu profesiju tikai tāpēc, ka baidās no apkārtējo reakcijas.

Svarīgas ir cilvēka spējas

Agnese Gaile uzskata, ka sabiedrībai nevajadzētu zaudēt cilvēkus stereotipu dēļ.

Katram cilvēkam būtu jāļauj darīt to, ko viņš vēlas un prot.

Nav svarīgi, vai sabiedrība šo darbu uzskata par sieviešu vai vīriešu darbu.

Piemēram, jaunietim var ļoti labi padoties darbs ar bērniem.

Taču viņš var neizvēlēties skolotāja profesiju, jo citi to neatbalsta.

Tā vietā viņš var izvēlēties darbu, kas viņam nepatīk un nepadodas tik labi.

Šādā situācijā zaudē gan pats cilvēks, gan sabiedrība.

Dažreiz lielākais šķērslis ir bailes

Dažreiz cilvēkam neviens tieši neaizliedz izvēlēties kādu profesiju.

Tomēr cilvēks pats var baidīties to darīt.

Viņš var domāt par to, ko teiks ģimene.

Viņš var baidīties no klasesbiedru vai draugu reakcijas.

Viņš var baidīties, ka par viņu smiesies.

Tāpēc cilvēks dažreiz izvēlas profesiju, kuru citi uzskata par drošāku vai piemērotāku.

Taču daudzos uzņēmumos svarīgākais ir tas, ko cilvēks prot.

Darba devēji meklē labus speciālistus.

Cilvēka dzimumam nevajadzētu noteikt viņa profesiju.

Kristaps izvēlējās savu ceļu

Labs piemērs ir Kristaps Mellups.

Kristapam ir 22 gadi.

Viņš ir kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnesis.

Vēstnesis ir cilvēks, kurš palīdz citiem uzzināt par kādu ideju, tēmu vai kampaņu.

Kristapam ir savs ziedu salons.

Viņš arī cep kūkas pēc pasūtījuma.

Brīvajā laikā Kristapam patīk medības un makšķerēšana.

Daži cilvēki floristiku un kūku cepšanu uzskata par sieviešu nodarbēm.

Floristika ir darbs un māksla, kurā cilvēks strādā ar ziediem.

Kristaps tam nepiekrīt.

Viņš uzskata, ka nav svarīgi, vai kādu darbu sabiedrība sauc par sieviešu vai vīriešu darbu.

Svarīgi ir tas, vai cilvēkam šis darbs patīk.

Svarīgi ir arī tas, vai cilvēks savu darbu dara labi.

Kristaps atgādina, ka arī sievietes dara darbus, kurus agrāk uzskatīja par vīriešu darbiem.

Piemēram, sievietes vada traktorus.

Sievietes arī dodas medībās.

Katram jāizvēlas savs ceļš

Kristaps aicina jauniešus pārāk daudz neskatīties uz to, ko dara citi.

Drauga izvēle nav obligāti piemērota tev.

Ja draugs izvēlas kādu profesiju, tev nav jāizvēlas tas pats.

Katram cilvēkam ir savas intereses un spējas.

Tāpēc katram ir jāatrod savs ceļš.

Svarīgi ir saprast, kas patīk tieši tev.

Svarīgi ir nebaidīties no citu cilvēku domām.

Kā varam mainīt sabiedrības uzskatus

Sabiedrības uzskati nemainās ātri.

Tomēr tos ir iespējams mainīt.

Ar aicinājumu vien nepietiek.

Ir vajadzīgas arī konkrētas darbības.

Piemēram, valstī var veidot programmas, kas mudina dažādus cilvēkus izvēlēties dažādas profesijas.

Svarīgs ir arī labs atalgojums.

Tas var palīdzēt piesaistīt vairāk cilvēku profesijām, kurās darbinieku trūkst.

Svarīgi ir arī tas, kā mēs runājam par profesijām.

Darba sludinājumos un kampaņās jārunā par cilvēka spējām un prasmēm.

Nevajadzētu radīt iespaidu, ka kāds darbs paredzēts tikai sievietēm vai tikai vīriešiem.

Pārmaiņas sākas arī ģimenē

Svarīgi ir arī tas, ko bērni redz mājās.

Mājas darbi nav tikai sieviešu darbi.

Ēst gatavošana nav tikai sieviešu darbs.

Bērnu aprūpe nav tikai sieviešu darbs.

Arī remonts vai darbs ar instrumentiem nav tikai vīriešu darbs.

Ģimenē pienākumus var dalīt.

Katrs var darīt to, ko tajā brīdī spēj un var.

Bērni no pieaugušajiem mācās, kā skatīties uz pasauli.

Ja bērni redz, ka darbi nav sadalīti sieviešu un vīriešu darbos, viņiem būs vieglāk brīvi izvēlēties savu nākotni.

Katram cilvēkam jābūt iespējai izmantot savas spējas un talantus.

Dzimumam nevajadzētu noteikt cilvēka profesiju.

Agnese Gaile: stereotipi par “vīriešu” un “sieviešu” profesijām ierobežo cilvēku izvēles un kavē ekonomikas attīstību

Apraksts zemāk tekstā.
Apraksts zemāk tekstā.

Agnese Gaile ar īsiem gaišiem matiem un auskariem, ģērbusies pelēkā žaketē ar sarkanu blūzi, stāv uz gaiša fona ar sakrustotām rokām un skatās kamerā.

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.

ESF+ logo un NAP2027 logo un Labklājības ministrijas logo
ESF+ logo un NAP2027 logo un Labklājības ministrijas logo

Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.

Piekļūstamība un pieejamība

Digitālā satura piekļūstamība un fiziskā pieejamība nozīmē veidot vidi, informāciju un pakalpojumus tā, lai tos var izmantot ikviens cilvēks neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa, dažādiem fiziskiem ierobežojumiem, digitālajām prasmēm vai dzīves situācijas, kurā viņš atrodas.

Iepazīsties ar kampaņas “Nolaid slieksni” piekļūstamības pamatprincipiem.