Andrim Tēraudam ir 60 gadi.

Viņš zaudēja darbu neilgi pēc savas jubilejas.

Uzņēmums samazināja darbinieku skaitu.

Darbu zaudēja trīs vecākie darbinieki.

Andris domā, ka tas notika viņu vecuma dēļ.

Pieredzi nevar atņemt

Andris savu 60. dzimšanas dienu svinēja novembrī.

Decembrī viņam pateica, ka janvārī viņš vēl varēs strādāt.

Pēc tam viņš vairs nevarēs strādāt šajā darbā.

Andris strādāja liela starptautiska uzņēmuma Baltijas birojā.

Uzņēmums saliek un uzstāda metāla būves.

Andrim ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze.

Līdz pensijai viņam vēl jāgaida gandrīz pieci gadi.

Andris domā, ka viņa vecums ir galvenais iemesls, kāpēc ir grūti atrast darbu.

Neviens viņam nav tieši teicis, ka viņš ir par vecu darbam.

Tomēr viņš domā, ka jaunākam cilvēkam darbu atrast ir vieglāk.

Andris jūt, ka viņš tagad ir fiziski vājāks nekā agrāk.

Viņam ir grūti pacelt smagas lietas.

Viņš ātrāk nogurst.

Tomēr viņš joprojām spēj labi domāt un plānot darbu.

Viņš uzsver, ka viņa pieredze nav pazudusi.

Andris ir pozitīvs cilvēks.

Viņš tic, ka atradīs jaunu darbu.

Šobrīd daudzās vietās nav brīvu darba vietu.

Dažās vietās viņam saka, lai viņš gaida.

Andris dzīvo Cēsīs.

Viņš meklē darbu Cēsīs, Valmierā vai Siguldā.

Darbs pats atnācis

Andrim ir tehniskā mehāniķa izglītība.

Viņš darba ceļu sāka kolhozā.

Kolhozs bija liela kopīga saimniecība Padomju Savienības laikā.

Pēc kolhoza likvidēšanas viņš strādāja gaterī.

Gateris ir vieta, kur zāģē kokus un gatavo kokmateriālus.

Vēlāk viņš sāka strādāt būvniecībā.

Sākumā viņš neko daudz par to nezināja.

Viņš visu iemācījās darbā.

Vēlāk viņš kļuva par cilvēku grupas vadītāju.

Andris vienmēr ir bijis gatavs mācīties jaunas lietas.

Līdz šim viņam darbu parasti palīdzēja atrast pazīstami cilvēki.

Viņam reti bija pašam jāmeklē darbs.

Pēdējos astoņus gadus viņš strādāja par noliktavas pārzini.

Noliktavas pārzinis ir cilvēks, kurš atbild par noliktavu un tajā esošajām lietām.

Viņš gādāja, lai darbiniekiem būtu viss darbam nepieciešamais.

Darbs nebija ļoti grūts.

Tomēr tas bija atbildīgs darbs.

Pēc darba zaudēšanas Andris saņēma kompensāciju.

Kompensācija ir nauda, ko cilvēks saņem, lai atlīdzinātu zaudējumu vai neērtības.

Pēc tam viņš reģistrējās Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Makšķerēšana, koris un dārzs

Brīvajā laikā Andrim patīk makšķerēt.

Viņam patīk strādāt dārzā.

Ģimene audzē zaļumus, zemenes un citus augus.

Andrim ir divi suņi.

Par tiem arī jārūpējas.

Andrim ir trīs meitas.

Mazbērnu viņam vēl nav.

Agrāk viņš daudzus gadus dziedāja korī.

Kad sāka strādāt un dzīvot Rīgā, viņš kori pameta.

Ja viņš atradīs darbu Cēsu tuvumā, viņš grib atkal dziedāt korī.

Andris nejūtas vecs.

Viņš saka, ka joprojām ir pilns enerģijas un daudz kustas.

Viņš vairs nevēlas strādāt būvniecībā.

Viņam nepatīk strādāt putekļainā vidē.

Ja viņš neatradīs citu darbu, viņš būtu gatavs strādāt gaterī.

Andris vēlējās apmeklēt mācības Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Viņš gribēja iemācīties auto vadīšanu ar piekabi.

Tuvumā šādas mācības nebija pieejamas.

Tuvākā iespēja bija Daugavpilī.

Tas viņam bija pārāk tālu.

Andris domā, ka svarīgāk par cilvēka vecumu ir tas, ko viņš prot un zina.

Viņš saka, ka darba pieredze ļoti palīdz.

Viņš uzskata, ka arī vecāki cilvēki var iemācīties jaunas lietas.

Viņš domā, ka darba devējiem nevajadzētu vērtēt cilvēkus tikai pēc vecuma.

Zaudēt darbu pirmspensijas vecumā – intervija ar kampaņas vēstnesi Andri