Zaudēt darbu pirmspensijas vecumā – intervija ar kampaņas vēstnesi Andri

“Atlaida mūs trīs, gados vecākos darbiniekus,” saka kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnesis Andris Tērauds. Darbu viņš zaudēja štatu samazināšanas dēļ drīz pēc savas 60 gadu jubilejas. Viņaprāt, tieši vecums bijis noteicošais, kamdēļ uzņēmums izvēlējās atvadīties no viņa un vēl diviem līdzīga gadagājuma kolēģiem.

Pieredzi nevar atņemt

“Novembrī nosvinēju savu 60 gadu jubileju, decembra sākumā man paziņoja, ka janvārī vēl varēšu strādāt, bet pēc tam – viss. Štatu samazināšana. Tādu dāvanu saņēmu dzimšanas dienā,” puspajokam teic Andris. Viņš strādājis liela starptautiska uzņēmuma Baltijas filiālē. “Pamatā uzņēmums nodarbojas ar metālkonstrukciju montāžu,” pastāsta vīrietis, atklājot, ka viņa kopējais darba stāžs jau pārsniedz 30 gadu. “Pensijai pietiek, tikai vēl tie nepilni pieci gadi, līdz būs sasniegts vajadzīgais vecums, lai pensionētos.” Tas arī esot lielākais slieksnis, kas jāpieveic. Vecums! Andris gan atzīst, ka neviens jau nav tā tieši norādījis uz viņa neatbilstību kādam amatam vecuma dēļ, bet “ja man būtu 30 vai 40 gadu, iespējams, mani nemaz nesamazinātu un droši vien arī darbu būtu vieglāk atrast. Agrāk biju jauns un skaists, tagad tikai skaists. Pats jau arī jūtu, ka fiziskā varēšana ir mazinājusies, grūtāk celt smagumus, ātrāk nogurstu. Bet ar galvu arī jāstrādā, visu laiku solīti uz priekšu jādomā, un to es joprojām varu. Saprāts ir, un šo daudzo darba gadu laikā iegūtā pieredze arī nav zudusi.”

Būdams optimists un ar humoru apveltīts cilvēks, Andris degunu nenokar un joprojām ir saglabājis pārliecību, ka darbu atradīs. “Bet pašlaik visur, kur esmu gribējis iet strādāt, vai nu nav vakanču, vai saka – jāpagaida, kamēr kaut kas atbrīvojas.” Andris ir cēsnieks un arī vakances lūko tajā pusē. “Pirms tam braukāju uz Rīgu, tas ir grūti. Man der visa apkaime – Valmiera, Sigulda...”

Darbs pats atnācis

Vīrietim ir tehniskā mehāniķa izglītība, darba gaitas sācis kolhozā, līdz tas likvidēts. Pēc tam desmit gadi aizvadīti, strādājot gaterī, tad nokļuvis celtniecībā. “Šajā jomā neko nezināju, bet visu apguvu un pat uzdienējos līdz brigādes vadītāja amatam,” teic Andris un piebilst, ka nomainīt darbības jomu viņam nekad nav bijusi problēma. “Vienmēr esmu apguvis jaunas lietas. Šķiet, esmu bijis labs strādnieks, jo līdz šim darbu neesmu meklējis, tas pats pie manis ir atnācis. Vai nu kāds paziņa ieteicis, vai kā citādi.”

Arī tagad Andris seko līdzi vakancēm dažādās jomās. Pēdējos astoņus gadus viņš aizvadījis noliktavas pārziņa amatā. Rūpējies par to, lai darbinieki, kuri brauc strādāt uz ārzemēm, ir apgādāti ar darba apģērbu, instrumentiem un visu citu nepieciešamo pienākumu veikšanai. “Viņiem bija jādomā tikai par ēšanu, visu pārējo nodrošinājām. Darbs nebija grūts, bet atbildīgs,” rezumē vīrietis.

Pēc štatu samazināšanas Andris saņēmis likumā noteikto kompensāciju un devies uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) reģistrēties darba meklētāja statusam.

Makšķerēšana, koris, dārzs

“Esmu vienkāršs darba cilvēks, atpūšos, baudu pavasari un kaitinu sievu,” atkal jau pajoko Andris un piebilst, ka, piemēram, lielveikala kasē negribētu strādāt, arī par apsargu ne. Tīkamāka esot radoša, dinamiska darbošanās. Arī tagad nesēžot mājās un neskatoties televizoru. “Man patīk makšķerēt, rokos pa dārzu. Nekāds lielais tas nav, bet audzējam zaļumus, zemenes, šo un to siltumnīcā. Mums ir divi suņi, arī tie prasa laiku,” viņš uzskaita, atklājot, ka trīs meitas gan jau devušās savā dzīvē, bet mazbērnu, ko auklēt, vēl neesot.

Atrast darbu Cēsu tuvumā Andris grib vēl kāda iemesla dēļ. “Līdz pandēmijas laikam daudzus gadus dziedāju korī, bet, kad sāku strādāt un dzīvot Rīgā, dziedāšanai atmetu ar roku. Ja atradīšu darbu tepat Cēsīs, atgriezīšos korī.” Jautāts, vai pats sev nav uzlicis kādus sliekšņus vecuma dēļ, Andris aši pavēsta: “Es tik vecs nemaz nejūtos, gribas vēl skriet un diet, un vēl jau spēju tikt līdzi jaunatnei.” Vienīgais viņa paša noliktais slieksnis ir būvniecība – tur viņš vairs negribētu strādāt putekļu dēļ. “Manam kādreizējam darba audzināmajam tagad ir savs uzņēmums, viņš mani aicināja strādāt celtniecībā, bet es vairs negribu putekļos pavadīt dienas. Ja neko citu neatradīšu, iešu strādāt gaterī tepat kaimiņos.” Andris Gribējis izmantot NVA piedāvātos kursus un apgūt auto vadīšanu ar piekabi, taču tuvējā apkārtnē nodarbības neesot pieejamas. “Atradu tikai Daugavpilī, tas ir par tālu.”

Sarunas beigās Andris vēl uzsver – nav svarīgi, cik cilvēkam ir gadu, būtiskāk ir ņemt vērā viņa spējas un zināšanas. “Pieredze ir neatsverams pluss, ja tikai darba devējs nolaistu to vecuma slieksni. Turklāt arī cilvēks gados ir spējīgs apgūt jaunas lietas, ja grib. Bet to jau nemaz necenšas noskaidrot, tikai paskatās uz dzimšanas gadu, un viss – spriedums gatavs!”

Vīrietis tumši zaļā T-kreklā un šortos stāv zālienā, turot pie pavadas divus lielus, baltus un pūkainus suņus. Aiz viņiem atrodas dekoratīva ķieģeļu lapene ar ziedu dobēm un rozēm, bet tālāk redzams ezers un meža ainava.

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.

Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.