Nolaid slieksni

Autore: Sigita Āboltiņa

Foto: no Rīgas Viļņu arhīva

Sliekšņi tiek būvēti jau skolās!

Ieva Sproģe-Grigorjeva ir kampaņas "Nolaid slieksni" vēstnese.

Vēstnesis ir cilvēks, kurš stāsta citiem par kādu svarīgu tēmu vai ideju.

Viņa skaisti stāsta par savu dzīvi.

Viņas stāsts ir par redzes un dzirdes zudumu.

Viņa stāsta arī par ģimeni, ikdienu un par to, kā cilvēki uz viņu skatās.

Arī dzirde pasliktinās

Pirms apmēram sešiem gadiem Ievai pēkšņi pasliktinājās redze.

Vienu dienu viņa ilgi strādāja pie datora.

Nākamajā dienā viņa vairs nevarēja izlasīt uzrakstīto tekstu.

Ārsti veica pārbaudes.

Viņai atklāja acu slimību, ko sauc par pigmentozo retinītu.

Vēlāk ģenētiskās analīzes parādīja, ka Ievai ir reta slimība – Ašera sindroms.

Šī slimība ietekmē gan redzi, gan dzirdi.

Ieva jau jūt, ka dzirde kļūst sliktāka.

Viņai ir grūtāk noturēt līdzsvaru.

Ārsti noskaidroja, ka abi Ievas vecāki bija bojātā gēna nesēji.

Tāpēc arī Ieva saslima.

Viņas bērni ir šī gēna nesēji.

Nākotnē viņu dzīvesbiedriem būtu vēlams veikt ģenētisko testu.

Latvijā ir zināmi tikai daži cilvēki ar šo slimību.

Patiesībā tādu varētu būt vairāk.

Šo slimību pašlaik nevar izārstēt vai apturēt.

Jāsāk ar skolām

Ieva darbojas biedrībā “Apeirons”.

Viņa kopā ar suni-pavadoni Pablo pārbauda, vai ēkas un vietas ir pieejamas visiem cilvēkiem.

Ieva saka, ka lielākais šķērslis nav pakāpiens pie durvīm.

Lielākais šķērslis ir cilvēku domāšana.

Daudzi uzskata, ka pieejama vide cilvēkiem ar invaliditāti ir labdarība.

Ieva tam nepiekrīt.

Viņa uzskata, ka pieejama vide ir normāla lieta.

Ikvienam cilvēkam ir tiesības izmantot pakalpojumus un apmeklēt sabiedriskas vietas.

Ieva uzskata, ka pārmaiņas jāsāk skolās.

Bērniem jau no bērnības jāmācās pieņemt dažādi cilvēki.

Viņa pamanīja, ka dažās mācību grāmatās ir nepareizi piemēri par cilvēkiem ar invaliditāti.

Tas var likt bērniem domāt nepareizi.

Ieva domā, ka skolotājiem vajag vairāk zināšanu par psiholoģiju.

Viņa arī domā, ka skolotājiem vajag vairāk zināšanu par iekļaujošu izglītību.

Tas palīdzētu visiem bērniem skolā justies labāk.

Daudzas lietas var uzlabot

Likums nosaka, ka ēkām jābūt pieejamām.

Tomēr tas ne vienmēr notiek.

Ieva uzskata, ka visām vietām, kur sniedz pakalpojumus cilvēkiem, jābūt pieejamām.

To vajadzētu pārbaudīt neatkarīgiem speciālistiem.

Skolās vajadzētu būt liftiem.

Tas palīdzētu bērniem ar kustību traucējumiem mācīties jebkurā klasē.

Pasākumu rīkotājiem savās mājaslapās vajadzētu skaidri uzrakstīt, kāda pieejamība ir nodrošināta.

Informācijai jābūt viegli atrodamai un pieejamai arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Svarīgi arī uzrakstīt, ka cilvēki ar invaliditāti ir gaidīti.

Tas palīdz cilvēkiem justies drošāk.

Pie ieejām vajadzētu būt zīmei, ka drīkst ienākt ar suni-pavadoni.

Dažreiz apsargi vai darbinieki nezina, ka suns-pavadonis ir atļauts.

Tad Ievai ir jāaizstāv savas tiesības.

Tas prasa daudz spēka.

Tāpēc Ieva aicina uzņēmumus mācīt savus darbiniekus.

Ikdiena ģimenē

Ieva ar vīru kopā dzīvo jau daudzus gadus.

Viņi mājas darbus vienmēr dara kopā.

Palīdz arī bērni.

Redzes traucējumu dēļ Ieva dažus darbus dara lēnāk.

Tomēr viņa joprojām spēj paveikt daudz.

Viņa tagad vairs nebrauc ar mašīnu.

Rīgā viņa pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai taksometru.

Grūtāk ir izmantot e-klasi.

E-klase ir interneta vietne skolai.

To lieto skolēni, vecāki un skolotāji.

E-klasē var redzēt svarīgu informāciju par mācībām.

Tā nav pietiekami piemērota cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Ieva joprojām zina, kādu vēlas savu māju un ikdienu.

Viņa saka, ka ir prasīga.

Tagad viņa mājās par kārtību ir mazliet mierīgāka

Pašlaik vairāk pelna viņas vīrs.

Tomēr Ieva cer atkal atrast sev piemērotu darbu.

Viņa uzsver, ka bērnu audzināšana un mājas darbi ir abu vecāku kopīgs pienākums.

Tā nav palīdzēšana, tā ir kopīga atbildība.

Tas nozīmē: mēs visi kopā atbildam par šo lietu.

Nevis viens cilvēks palīdz otram, bet visi dara savu daļu.

Vīrs bieži aizved Ievu tur, kur viņai jābūt.

Viņš arī labprāt palīdz izvēlēties apģērbu.

Ievai tas patīk.

Nolaid slieksni – intervija ar kampaņas vēstnesi Ievu Sproģi-Grigorjevu