Ralfs Kārkliņš agrāk domāja, ka visas problēmas jārisina pašam.

Skolā viņš labi mācījās.

Viņš bija aktīvs un piedalījās dažādos pasākumos.

Skolotāji viņu slavēja.

Citiem šķita, ka Ralfam viss ir labi.

Taču patiesībā Ralfs bieži jutās skumjš un vientuļš.

Viņam šķita, ka neviens viņu nesaprot.

Tagad Ralfs studē psiholoģiju.

Viņš mācās, kā palīdzēt cilvēkiem.

Ralfs stāsta citiem par savu pieredzi.

Viņš vēlas, lai cilvēki nebaidītos lūgt palīdzību.

Ralfs baidījās runāt par savām problēmām

Ralfam kļuva grūti, kad viņam bija 13 vai 14 gadi.

Viņš bieži jutās slikti.

Ralfs nesaprata, kāpēc tā jūtas.

Viņa vecāki izšķīrās, kad viņš vēl bija mazs.

Ralfs dzīvoja kopā ar mammu.

Ar tēti viņš tikās reti.

Mamma bija ļoti aizņemta.

Ralfs vēlējās vairāk laika pavadīt kopā ar mammu.

Viņam pietrūka vecāku atbalsta.

Ralfs bieži bija skumjš.

Skumjas nepārgāja vairākas dienas.

Tās turpinājās ilgu laiku.

Ralfs centās justies labāk.

Taču viņam kļuva arvien grūtāk.

Viņš centās vairāk laika pavadīt kopā ar citiem cilvēkiem.

Tā viņš gribēja justies mazāk vientuļš.

Vēlāk Ralfam radās domas par kaitējuma nodarīšanu sev.

Viņš domāja arī par pašnāvību.

Ralfs mēģināja izdarīt pašnāvību.

Skolā Ralfs jutās labāk.

Viņam bija labas atzīmes.

Viņš aktīvi piedalījās skolas dzīvē.

Skolotāji viņu slavēja.

Tas Ralfam lika justies labi.

Taču par savām skumjām viņš nevienam nestāstīja.

Ralfs baidījās, ka citi viņu vairs neuzskatīs par veiksmīgu jaunieti.

Viņš negribēja, lai citi uzzina par viņa problēmām.

Ralfs izlikās, ka viss ir kārtībā.

Drīkst pateikt – man ir grūti

Pēc pašnāvības mēģinājuma Ralfam palīdzēja draugi un skolotāji.

Viņi parūpējās, lai Ralfs saņemtu palīdzību.

Ralfs saņēma palīdzību no ārstiem un psihologiem.

Palīdzēt sāka arī Ralfa vecāki.

Pēc tam viņa attiecības ar mammu un tēti uzlabojās.

Tagad Ralfam ar vecākiem ir labas attiecības.

Skolā Ralfs vairs nebaidījās runāt par savām sajūtām.

Viņš juta skolotāju un draugu atbalstu.

Ralfs sāka apmeklēt psihoterapiju.

Psihoterapijā cilvēks runā ar speciālistu par savām problēmām.

Speciālists palīdz cilvēkam justies labāk.

Pamazām Ralfs saprata, ka lūgt palīdzību nav kauns.

Tas nenozīmē, ka cilvēks ir vājš.

Ralfs saprata, ka drīkst pateikt: "Man ir grūti."

Tagad Ralfs studē psiholoģiju.

Viņš mācās par cilvēku domām, sajūtām un uzvedību.

Ralfs vēl nezina, kur strādās nākotnē.

Taču viņš vēlas palīdzēt citiem cilvēkiem.

Viņam ir svarīgi, lai ikviens justos uzklausīts.

Ralfs piedalās pasākumos par psihisko veselību.

Psihiskā veselība ir saistīta ar to, kā mēs jūtamies un domājam.

Ralfs sadarbojas ar organizācijām, kas palīdz cilvēkiem.

Viņš uzskata, ka paša pieredze palīdz labāk saprast citus.

Ralfs zina, cik grūti var būt runāt par savām problēmām.

Viņš zina arī to, cik slikti ir justies nesaprastam.

Tāpēc viņš aicina cilvēkus runāt par savām grūtībām.

Ja viens cilvēks pastāsta par savām problēmām, arī citiem var kļūt vieglāk.

Tas var palīdzēt saņemt drosmi un lūgt palīdzību.

Svarīgi pamanīt pārmaiņas

Ralfs stāsta, ka ne vienmēr var redzēt, ka cilvēkam ir grūti.

Arī priecīgs un aktīvs cilvēks var justies slikti.

Arī skolēnam ar labām atzīmēm var būt problēmas.

Citi tās var nepamanīt.

Tāpēc ir svarīgi uzklausīt citus cilvēkus.

Īpaši svarīgi tas ir skolā.

Daudzi bērni skolā pavada daudz laika.

Dažiem bērniem mājās ir problēmas.

Viņiem var pietrūkt ģimenes atbalsta.

Tāpēc skola var būt vieta, kur bērns saņem palīdzību.

Skolā ir svarīgi justies droši.

Ir svarīgi arī iegūt draugus.

Ralfs aicina pievērst uzmanību cilvēku uzvedībai.

Piemēram, agrāk runīgs jaunietis pēkšņi var kļūt ļoti kluss.

Arī mierīgs jaunietis var sākt bieži dusmoties.

Šādas pārmaiņas var nozīmēt, ka jaunietim ir grūti.

Svarīgi ir pamanīt, ja cilvēks pēkšņi sāk uzvesties citādi.

Tad vajag ar viņu aprunāties.

Ir svarīgi pajautāt, kā viņš jūtas.

Un uzmanīgi uzklausīt atbildi.

Ralfs uzsver, ka ir svarīgi ne tikai redzēt bērnu.

Ir arī jāmēģina saprast, kā bērns jūtas.

Palīdzību drīkst lūgt atkal un atkal

Ralfs stāsta, ka viņam visgrūtāk bija runāt par savām problēmām.

Viņš ilgi centās visu atrisināt pats.

Taču problēmas kļuva arvien lielākas.

Ralfs jutās viens.

Viņam šķita, ka neviens viņu nesapratīs.

Viņš domāja, ka ar šādām grūtībām saskaras tikai viņš.

Taču arī citiem cilvēkiem ir līdzīgas problēmas.

Ralfs uzsver, ka palīdzības lūgšana ir ļoti svarīga.

Tomēr palīdzība ne vienmēr uzreiz atrisina visas problēmas.

Dzīvē var būt vairāki grūti brīži.

Cilvēks var atrisināt vienu problēmu.

Taču vēlāk var rasties cita problēma.

Tad palīdzība var būt vajadzīga atkal.

Un tas ir normāli.

Ralfs uzskata, ka lūgt palīdzību nav kauns.

Tas nozīmē, ka cilvēks rūpējas par sevi.

Ja ir grūti, var runāt ar draugu.

Var runāt arī ar vecākiem, skolotāju vai psihologu.

Dažreiz cilvēkam vajag padomu.

Dažreiz vajag tikai kādu, kurš uzklausa.

Ralfs vēlas turpināt palīdzēt cilvēkiem.

Viņš aicina nebaidīties pateikt: "Man ir grūti."

Tikpat svarīgi ir, lai kāds šos vārdus sadzirdētu.

Ralfam palīdzība sākās pēc pašnāvības mēģinājuma.

Draugi un skolotāji saprata, ka viņam vajadzīga palīdzība.

Viņi palīdzēja Ralfam nokļūt slimnīcā.

Tur viņam palīdzēja ārsti.

Vēlāk viņš saņēma arī psihologa palīdzību.

Ralfs saprata, ka apkārtējie cilvēki vēlas viņam palīdzēt.

Tagad viņš vēlas palīdzēt citiem.

Ralfs atgādina, ka nevienam nav jātiek galā ar visām problēmām vienam.

Ir svarīgi lūgt palīdzību.

Un ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir grūti.

Lielākais slieksnis ir atvērties – intervija ar Ralfu Kārkliņu

Attēla apraksts zemāk tekstā
Attēla apraksts zemāk tekstā

Ralfs Kārkliņš ar īsiem, gaišiem, viļņainiem matiem, ģērbies tumšā uzvalka žaketē un baltā kreklā, stāv pie gaišas sienas un skatās kamerā.

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.

ESF+ logo un NAP2027 logo un Labklājības ministrijas logo
ESF+ logo un NAP2027 logo un Labklājības ministrijas logo

Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.

Piekļūstamība un pieejamība

Digitālā satura piekļūstamība un fiziskā pieejamība nozīmē veidot vidi, informāciju un pakalpojumus tā, lai tos var izmantot ikviens cilvēks neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa, dažādiem fiziskiem ierobežojumiem, digitālajām prasmēm vai dzīves situācijas, kurā viņš atrodas.

Iepazīsties ar kampaņas “Nolaid slieksni” piekļūstamības pamatprincipiem.