Luīzei Diržininkai ir invaliditāte.

To nevar redzēt no ārpuses.

Taču tas nenozīmē, ka problēmu nav.

Luīze ir kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnese.

Vēstnesis ir cilvēks, kurš pārstāv kādu ideju, projektu vai kampaņu.

Viņa stāsta par mentālās veselības grūtībām.

Luīzei ir autisms un depresija.

Autisms ir attīstības traucējums.

Tas ietekmē to, kā cilvēks domā.

Tas ietekmē arī saziņu ar citiem cilvēkiem.

Autisms ietekmē arī uzvedību.

Depresija ir slimība, kas liek ilgstoši justies ļoti bēdīgi un bez spēka.

Autisma diagnozi Luīze saņēma tikai pirms dažiem gadiem.

Viņa saka, ka problēmas bija jau bērnībā.

Tagad viņa labāk saprot sevi un savas sajūtas.

Luīze piedalās kampaņā, lai cilvēki saprastu, ka invaliditāte var būt arī neredzama.

Daudzi cilvēki ar mentālās veselības grūtībām par to nerunā.

Viņi baidās no citu cilvēku attieksmes.

Sabiedrībā joprojām ir daudz nepareizu uzskatu par mentālo veselību.

Izlikšanās un nogurums

Luīze saka, ka cilvēki ar autismu bieži cenšas “maskēties”.

Tas nozīmē – izlikties un pielāgoties, lai citi nepamanītu grūtības.

Cilvēks cenšas uzvesties tāpat kā pārējie.

Viņš mēģina būt “pareizs” un iederēties sabiedrībā.

Tas prasa ļoti daudz spēka.

Ilgstoši tas var izraisīt izdegšanu, trauksmi vai depresiju.

Luīzei ir grūti runāt ar darba devējiem par savu diagnozi.

Viņa baidās, ko citi domās.

Darbā bieži jāiet uz sanāksmēm un pasākumiem.

Dažreiz Luīze tajos nevēlas piedalīties, jo jūtas slikti.

Taču viņa baidās atteikt.

Viņa domā, ka citi varētu viņu nesaprast.

Darba intervija

Luīze iet terapijā un daudz lasa par mentālo veselību.

Tas viņai palīdz labāk saprast sevi.

Nesen viņai bija darba intervija.

Pirms intervijas viņa saņēma ieteikumus, kā sagatavoties.

Tur bija rakstīts, ka jāskatās cilvēkiem acīs.

Taču cilvēkiem ar autismu tas bieži ir grūti.

Luīze saņēmās un uzrakstīja e-pastu.

Viņa paskaidroja, ka viņai ir autisms un komunikācija var būt atšķirīga.

Uzņēmums atbildēja saprotoši un pateicās par atklātību.

Luīze saka, ka agrāk viņa to nebūtu spējusi pateikt.

Grūtības darbā

Luīze saka, ka viņa runā tieši.

Kādā darba intervijā viņai pateica, ka viņa ir pārāk tieša.

Tāpēc uzņēmums viņu nepieņēma darbā.

Luīzei ir grūti strādāt birojā, kur ir daudz trokšņu.

Tur ir daudz cilvēku un skaņu.

Tas traucē koncentrēšanos.

Taču viņa baidās lūgt iespēju strādāt no mājām.

Viņa saka, ka cilvēki ar mentālās veselības grūtībām bieži klusē.

Viņi cenšas izdarīt visu, pat ja jūtas ļoti slikti.

Tas var novest pie izdegšanas.

Izdegšana ir ļoti liels nogurums.

Cilvēkam vairs nav spēka strādāt, mācīties vai darīt ikdienas lietas.

Arī Luīze piedzīvoja smagu izdegšanu.

Viņa ļoti centās būt laba darbiniece.

Pēc darba viņai vairs nebija spēka nekam citam.

Kādā brīdī viņa vairs nevarēja neko izdarīt un nonāca slimnīcā.

Vajadzīgs atbalsts

Luīze saka, ka par mentālo veselību runā arvien vairāk.

Tomēr darba vietās cilvēki bieži joprojām baidās par to runāt.

Viņa uzskata, ka mentālajai veselībai jābūt tikpat saprotamai tēmai kā fiziskai slimībai.

Piemēram, salauzta roka ir redzama, bet depresija nav redzama.

Tāpēc cilvēkiem bieži ir grūtāk lūgt palīdzību.

Luīze kādu laiku strādāja Berlīnē pie projekta par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darbā.

Tagad viņa strādā uzņēmumā Latvijā, kas darbojas ar naudu un finansēm.

Viņa turpina strādāt pie sava projekta.

Luīze uzskata, ka tikai ar lekcijām nepietiek.

Svarīgi ir dzirdēt īstus cilvēku pieredzes stāstus.

Dažos uzņēmumos cilvēki ar mentālās veselības grūtībām veido atbalsta grupas.

Tajās cilvēki cits citu uzklausa un palīdz.

Luīze saka, ka vajadzīga lielāka sapratne un mazāk aizspriedumu.

Aizspriedumi nozīmē negatīvi pieņēmumi par cilvēkiem.

Kad invaliditāte nav redzama. Intervija ar kampaņas vēstnesi Luīzi Diržininku.