Pusaudžu resursu centrs ir pētījis jauniešu psihisko veselību.
Pētījums rāda, ka aptuveni katrs trešais jaunietis ilgstoši jūtas nomākts.
Dažiem jauniešiem ir arī depresijas pazīmes.
Depresija ir slimība, kuras dēļ cilvēks ilgstoši jūtas slikti.
Jaunieši arvien biežāk ir gatavi runāt par savām problēmām.
Taču vecāki un skolotāji ne vienmēr pamana, ka jaunietim ir grūti.
Viņi arī ne vienmēr zina, kā palīdzēt.
Santa Skara ir psiholoģe biedrībā “Skalbes”.
Viņa palīdz cilvēkiem, kuriem ir grūti.
Santa skaidro, ka jaunieši nav kļuvuši vājāki.
Iespējams, viņi vienkārši biežāk runā par savām sajūtām.
Taču mūsdienās ir daudz lietu, kas jauniešiem rada uztraukumu.
Piemēram, Covid-19 pandēmijas sekas.
Jauniešus uztrauc arī kari un drošība pasaulē.
Grūtības var radīt arī sociālie tīkli.
Sociālajos tīklos cilvēki bieži rāda tikai savas dzīves labās puses.
Tas var likt citiem justies sliktāk.
Arī pieaugušajiem šīs problēmas var būt grūtas.
Taču pusaudžiem tās var būt vēl grūtākas.
Pusaudži vēl tikai mācās saprast sevi un savas emocijas.
Tāpēc viņiem var būt vajadzīgs lielāks atbalsts.
Arī veiksmīgs skolēns var justies slikti
Dažreiz cilvēks izskatās priecīgs, lai gan patiesībā jūtas ļoti slikti.
Viņš iet uz skolu un satiek draugus.
Viņš piedalās treniņos un citos pasākumos.
Viņš smaida un runā ar citiem.
Taču iekšēji cilvēks var just lielas skumjas un sāpes.
To mēdz saukt par smaidošo depresiju.
Santa Skara skaidro, ka slēpt savas sajūtas ir ļoti grūti.
Tas prasa daudz spēka.
Tāpēc ar laiku citi cilvēki var pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā.
Līdzīgas grūtības piedzīvoja arī Ralfs Kārkliņš.
Ralfs piedalās kampaņā “Nolaid slieksni”.
Tagad viņš studē psiholoģiju.
Taču pusaudža gados viņam bija ļoti grūti.
Ralfa vecāki izšķīrās, kad viņš vēl bija mazs.
Viņš bieži jutās vientuļš un skumjš.
Ralfs centās labi mācīties un būt aktīvs skolā.
Skolā viņu slavēja par sasniegumiem.
Taču Ralfs nevienam nestāstīja, cik slikti jūtas.
Viņš baidījās, ka citi par viņu sāks domāt sliktāk.
Citi viņu pazina kā veiksmīgu un aktīvu jaunieti.
Ralfs gribēja, lai cilvēki arī turpmāk viņu tādu redzētu.
Viņš izlikās, ka viss ir kārtībā.
Taču patiesībā viņam kļuva arvien grūtāk.
Vēlāk Ralfs sāka nodarīt sev pāri.
Viņš arī mēģināja izdarīt pašnāvību.
Pēc tam apkārtējie saprata, cik smagi Ralfs jūtas.
Viņam sāka palīdzēt draugi, skolotāji un speciālisti.
Santa Skara skaidro, ka kaitēt sev ir ļoti bīstami.
Dažreiz cilvēks nodara sev pāri, lai uz brīdi mazinātu savas emocionālās sāpes.
Taču tas nav drošs veids, kā risināt problēmas.
Ja cilvēks tā rīkojas atkārtoti, tas var kļūt par ieradumu.
Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk saņemt palīdzību.
Ko var darīt vecāki?
Santa Skara aicina vecākus pievērst uzmanību bērnu ikdienai.
Svarīgi ir pamanīt, ja bērns pēkšņi sāk uzvesties citādi.
Piemēram, bērns var sākt sliktāk gulēt.
Viņš var ēst daudz mazāk vai vairāk nekā agrāk.
Bērns var kļūt klusāks un mazāk runāt ar citiem.
Viņš var zaudēt vēlmi mācīties vai darīt lietas, kas agrāk patika.
Bērns var arī biežāk kavēt skolu.
Šādas pārmaiņas var nozīmēt, ka viņam ir grūti.
Arī Ralfs uzskata, ka pārmaiņas uzvedībā ir svarīgi pamanīt.
Piemēram, aktīvs un runīgs jaunietis pēkšņi var kļūt kluss.
Savukārt mierīgs jaunietis var sākt bieži dusmoties.
Katra situācija ir atšķirīga.
Tāpēc ir svarīgi aprunāties ar bērnu.
Vecākiem vajag mēģināt saprast, kā bērns jūtas.
Santa Skara uzsver, ka bērnu nevar piespiest uzticēties.
Uzticēšanās veidojas pamazām.
Pusaudža gados jauniešiem arvien svarīgāki kļūst draugi.
Taču arī vecāku atbalsts ir ļoti svarīgs.
Vecākiem vajag regulāri sarunāties ar bērniem.
Nepietiek tikai pajautāt: "Kā tev iet?"
Var pajautāt arī: "Kas labs šodien notika?"
Vai: "Kas tevi šodien iepriecināja?"
Var pajautāt arī par grūtībām un uztraukumiem.
Šādām sarunām nav jābūt garām.
Svarīgi ir bērnu uzmanīgi uzklausīt.
Labas attiecības ar bērnu ir jāveido jau no mazotnes.
Tad pusaudža gados bērnam būs vieglāk uzticēties vecākiem.
Santa Skara arī atgādina, ka bērni mācās no pieaugušajiem.
Viņi vēro, kā pieaugušie rīkojas grūtās situācijās.
Ja vecāki slēpj savas emocijas, arī bērns var sākt tā darīt.
Tāpēc pieaugušajiem ir svarīgi runāt par savām sajūtām.
Svarīgi ir arī parādīt bērnam, ka viņam uzticas.
Bērnam ne vienmēr ir viegli runāt ar vecākiem.
Dažreiz viņam vieglāk uzticēties skolotājam vai trenerim.
Svarīgi, lai bērnam būtu vismaz viens pieaugušais, kuram viņš uzticas.
Tas var palīdzēt bērnam justies droši.
Kā palīdzēt jauniešiem?
Santa Skara uzskata, ka skolās jauniešiem vajag vairāk palīdzības.
Dažiem bērniem ir grūtības mācīties.
Piemēram, viņiem var būt disleksija.
Disleksija nozīmē, ka cilvēkam ir grūtāk lasīt un rakstīt.
Citiem bērniem var būt grūti noturēt uzmanību.
Dažiem ir arī grūti mierīgi nosēdēt vai kontrolēt savu rīcību.
Šādas grūtības var būt saistītas ar UDHS.
UDHS ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms.
Tas var ietekmēt cilvēka uzmanību un uzvedību.
Parastajās skolās palīdzība šādiem bērniem kļūst pieejamāka.
Taču profesionālajās skolās palīdzības ne vienmēr pietiek.
Profesionālajās skolās jaunieši apgūst kādu profesiju.
Ja jaunietis nesaņem palīdzību, viņam var kļūt grūtāk mācīties.
Daži jaunieši tāpēc var pat pārtraukt mācības.
Taču ar pareizu atbalstu viņi var daudz sasniegt.
Santa Skara uzskata, ka ir jāmaina arī cilvēku domas par skolas psihologiem.
Daži uzskata, ka pie psihologa jādodas tikai tad, ja bērns ir slikti uzvedies.
Taču tā nav.
Psihologs palīdz cilvēkiem saprast savas sajūtas un risināt problēmas.
Pie psihologa drīkst vērsties ikviens, kuram vajadzīga palīdzība.
Skolā bērniem ir svarīgi mācīties arī par emocijām.
Viņiem jāmācās saprast savas dusmas, bailes un skumjas.
Svarīgi ir arī mācīties risināt strīdus.
Un veidot labas attiecības ar citiem cilvēkiem.
Santa Skara uzskata, ka arī pieaugušajiem ir regulāri jāmācās.
Īpaši tiem, kuri strādā ar bērniem.
Piemēram, skolotājiem, bērnudārzu audzinātājiem un treneriem.
Viņiem ir svarīgi zināt, kā bērni aug un attīstās.
Svarīgi ir arī zināt, kā pamanīt bērnu grūtības.
Zinātnieki regulāri uzzina jaunas lietas par bērnu attīstību.
Tāpēc pieaugušajiem ir jāapgūst jaunas zināšanas.
Nevar vienmēr rīkoties tikai tā, kā cilvēki darīja agrāk.
Ir jāmeklē labākie veidi, kā palīdzēt bērniem.
Ralfs Kārkliņš uzskata, ka jauniešiem ir svarīgi nebaidīties lūgt palīdzību.
Jo ilgāk cilvēks slēpj savas problēmas, jo grūtāk var kļūt par tām runāt.
Cilvēkam var šķist, ka neviens viņu nesapratīs.
Viņš var domāt, ka ar visu jātiek galā pašam.
Taču tā nav.
Lūgt palīdzību nav kauns.
Tas nenozīmē, ka cilvēks ir vājš.
Tieši pretēji – tas parāda, ka cilvēks rūpējas par sevi.
Ralfs aicina jauniešus nebaidīties pateikt: "Man ir grūti."
Un atgādina, ka tikpat svarīgi ir, lai kāds šos vārdus sadzirdētu.
Santa Skara par pusaudžu slēpto trauksmi – kā to pamanīt un palīdzēt?


Santa Skara ar gariem, gaišiem matiem, kas saņemti astē pār vienu plecu, ģērbusies melnā blūzē, stāv uz gaiša fona un skatās kamerā.
Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?
Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006
Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv
Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv
Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv
Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv
© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.


Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.
Piekļūstamība un pieejamība
Digitālā satura piekļūstamība un fiziskā pieejamība nozīmē veidot vidi, informāciju un pakalpojumus tā, lai tos var izmantot ikviens cilvēks neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa, dažādiem fiziskiem ierobežojumiem, digitālajām prasmēm vai dzīves situācijas, kurā viņš atrodas.
Iepazīsties ar kampaņas “Nolaid slieksni” piekļūstamības pamatprincipiem.
