Vecums darba tirgū – no aizspriedumiem līdz jaunām iespējām

Profesore Zanda Rubene uzskata, ka svarīgāks par cilvēka vecumu ir tas, ko cilvēks spēj paveikt.

Cilvēkiem pēc 50 vai 60 gadu vecuma dažreiz ir grūtāk atrast darbu.

Viens no iemesliem ir aizspriedumi par vecākiem cilvēkiem.

Aizspriedumi ir iepriekš izveidots viedoklis par cilvēku vai cilvēku grupu, viņus vēl īsti nepazīstot.

Daži darba devēji domā, ka vecāks cilvēks nevar tik labi strādāt vai iemācīties ko jaunu.

Taču tas ne vienmēr ir patiesi.

Mūsdienās cilvēki dzīvo ilgāk un ilgāk saglabā spēju strādāt.

Arī medicīna palīdz cilvēkiem ilgāk saglabāt labu veselību.

Tomēr sabiedrības domāšana ne vienmēr mainās tikpat ātri.

Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene saka, ka daudzi priekšstati par vecumu ir novecojuši.

Tam piekrīt arī uzņēmējs Anrijs Brencāns.

Anrijs piedalās kampaņā “Nolaid slieksni”.

Viņš strādā sporta un informācijas tehnoloģiju jomā.

Informācijas tehnoloģijas ir datori, programmas un citas digitālās ierīces, ko izmanto informācijas glabāšanai, apstrādei un nosūtīšanai.

Anrija pieredze rāda, ka vecums nav šķērslis, lai turpinātu strādāt un mācīties.

Vecums un cilvēka spējas

Cilvēka vecumu var vērtēt dažādos veidos.

Viens veids ir skatīties, cik gadu cilvēks ir nodzīvojis.

Sabiedrībā ir arī noteikti vecuma sliekšņi.

Piemēram, ir noteikts pilngadības un pensijas vecums.

Taču ļoti svarīgi ir arī tas, ko cilvēks spēj izdarīt.

Cilvēkiem vienā un tajā pašā vecumā spējas var būt ļoti atšķirīgas.

Zanda Rubene uzskata, ka nevajadzētu cilvēku saukt par vecu tikai tāpēc, ka viņam ir 55 gadi.

Cilvēki mūsdienās dzīvo ilgāk.

Tāpēc sabiedrībai ir jāmaina domāšana par vecumu.

Darba devējiem būtu jāskatās uz cilvēka zināšanām, pieredzi un spējām.

Nevajadzētu cilvēku vērtēt tikai pēc viņa vecuma.

Zanda Rubene saka, ka katra cilvēka spējas ir atšķirīgas.

Svarīgi ir saprast, ko konkrētais cilvēks spēj paveikt.

Jauns posms Anrija karjerā

Anrijs Brencāns ir piemērs tam, ka arī pēc 50 gadu vecuma var sākt kaut ko jaunu.

Daudzus gadus viņš spēlēja handbolu.

Vēlāk Anrijs vadīja Latvijas Handbola federāciju.

Pēc 50 gadu vecuma viņš iesaistījās uzņēmuma FanApps izveidē.

FanApps ir jauns uzņēmums, kas veido telefona programmas sporta organizācijām.

Anrijs gribēja izmantot savas zināšanas, lai radītu drošāku nākotni sev un savai ģimenei.

Viņš arī vēlējās vairāk īstenot savas idejas.

Anrijam bija jāapgūst daudz jaunu lietu.

Viņam bija jāiemācās strādāt ar datoriem, programmām un informāciju.

Tomēr Anrijs neuzskata, ka ir pilnībā mainījis savu karjeru.

Sports joprojām ir svarīga viņa darba daļa.

Viņš saka, ka tas ir jauns posms viņa karjerā.

Mācīties var visu mūžu

Pasaule un darba vide strauji mainās.

Ar vienu profesiju visam mūžam vairs ne vienmēr pietiek.

Daudzas prasmes un darba pienākumi ar laiku mainās.

Tāpēc cilvēkiem ir svarīgi turpināt mācīties arī pieaugušā vecumā.

Zanda Rubene saka, ka cilvēki dzīvo ilgāk, bet darba tirgus mainās ļoti ātri.

Tāpēc cilvēks dzīves laikā var apgūt vairākas profesijas.

Viņš var arī sākt jaunu karjeras posmu.

Arī Anrijs Brencāns visu dzīvi ir turpinājis mācīties.

Viņš ir ieguvis divus maģistra grādus.

Viens ir saistīts ar naudas pārvaldību.

Otrs ir sporta vadībā.

Anrijs uzskata, ka ar diplomu vien nepietiek.

Svarīgi ir savas zināšanas izmantot darbā.

Anrija uzņēmums sadarbojas arī ar IBM.

IBM (International Business Machines) ir starptautisks uzņēmums, kas strādā ar datoriem un tehnoloģijām.

Anrijs uzskata, ka darbā ļoti svarīgs ir arī godīgums.

Viņa uzņēmums konsultē citus uzņēmumus un organizācijas.

Dažreiz klienti saka, ka viņiem vajag vairāk datu.

Pēc sarunas var izrādīties, ka vispirms ir jāsakārto citas lietas.

Tad Anrijs iesaka netērēt naudu tam, kas vēl nav vajadzīgs.

Viņš uzskata, ka šāda godīga attieksme palīdz veidot labas un ilgstošas attiecības ar klientiem.

Dažāda vecuma cilvēki vienā komandā

Dažreiz darba devēji vēlas pieņemt darbā galvenokārt jaunākus cilvēkus.

Taču dažāda vecuma cilvēki komandā var viens otru papildināt.

Vecākiem darbiniekiem bieži ir lielāka darba un dzīves pieredze.

Jaunākiem darbiniekiem var būt vairāk zināšanu par jaunākajām tehnoloģijām.

Anrija uzņēmumā daudzi kolēģi ir daudz jaunāki par viņu.

Anrijs uzskata, ka tas ir ieguvums.

Viņa pieredze palīdz novērtēt riskus.

Taču viņš atzīst, ka jaunākiem kolēģiem bieži ir ļoti labas idejas.

Dažreiz viņi pamana risinājumus, par kuriem Anrijs pats nebūtu iedomājies.

Kolēģi uzticas cits citam.

Viņi mācās cits no cita.

Zanda Rubene norāda, ka dažāda vecuma cilvēkiem darbā var rasties arī domstarpības.

Piemēram, pieredzējis darbinieks var biežāk dot padomus jaunākam vadītājam.

Tas ne vienmēr ir viegli.

Tāpēc darbā ir svarīgi skaidri saprast katra cilvēka pienākumus.

Svarīgi ir arī cienīt citam citu.

Jauni cilvēki strādā citādi

Par jauniem cilvēkiem pastāv dažādi aizspriedumi.

Dažkārt saka, ka jaunieši negrib strādāt vai nevēlas uzņemties atbildību.

Anrijs tam nepiekrīt.

Viņš ikdienā strādā ar daudziem jauniem cilvēkiem.

Anrijs redz, ka viņi ir spējīgi un labi darbinieki.

Tomēr dažāda vecuma cilvēki var strādāt atšķirīgi.

Anrija paaudze biežāk bija pieradusi vienlaikus darīt vairākus darbus.

Jauni cilvēki biežāk izvēlas koncentrēties uz vienu uzdevumu.

Viņiem ir svarīgi šo uzdevumu paveikt ļoti labi.

Anrijs uzskata, ka tas nav ne labāk, ne sliktāk.

Tas vienkārši ir citādi.

Jauni cilvēki arī biežāk skaidri nodala darbu no sava brīvā laika.

Anrijs uzskata, ka tas var palīdzēt veidot veselīgu darba vidi.

Vecums darba tirgū – no aizspriedumiem līdz jaunām iespējām

Foto: Ieva Leiniša/LETA Apraksts zemāk tekstā.
Foto: Ieva Leiniša/LETA Apraksts zemāk tekstā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA.

Sieviete ar gaišiem matiem un brillēm stāv pie runātāja pults un tur rokā prezentācijas pulti. Fonā redzama zila siena un telpaugs.

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.

ESF+ logo un NAP2027 logo un Labklājības ministrijas logo
ESF+ logo un NAP2027 logo un Labklājības ministrijas logo

Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.