Zanda Rubene: Vecuma slieksnis darba tirgū – no stereotipiem līdz jaunām karjeras virsotnēm

Profesore Zanda Rubene uzskata, ka cilvēka bioloģiskais vecums ir mazāk svarīgs par viņa funkcionālajām spējām.

Sasniedzot piecdesmit vai sešdesmit gadu slieksni, cilvēki nereti saskaras ar neredzamu, bet šķietami nepārvaramu aizspriedumu barjeru, kas apgrūtina darba meklējumus un jaunu karjeras izaicinājumu pieņemšanu.

Mūsdienu medicīna un labklājība ir būtiski pagarinājusi cilvēku dzīvildzi, taču sabiedrības priekšstati un darba tirgus noteikumi bieži vien netiek līdzi šīm pārmaiņām. Kā norāda profesore, Latvijas Universitātes (LU) Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene, mūsu priekšstati par cilvēka vecumu ir pagātnē balstīti aizspriedumi. Tam pilnībā piekrīt arī uzņēmējs un kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnesis Anrijs Brencāns, kura personīgā pieredze IT un sporta tehnoloģiju jomā pierāda, ka gadi nav šķērslis veiksmīgai profesionālajai integrācijai.

Funkcionālais vecums un sabiedrības stereotipi

Sociālajās zinātnēs tiek izdalīti trīs vecuma veidi: bioloģiskais vecums jeb cilvēka nodzīvoto gadu skaits, hronoloģiskais vecums, kas ieliek mūs sabiedrības noteiktajos rāmjos – pilngadība, pensijas vecums utt., un funkcionālais vecums, kas atbilst mūsu reālajām spējām. Diemžēl sabiedrībā iesakņojušies stereotipi liedz pilnvērtīgi izmantot pieredzējušu darbinieku potenciālu. LU profesore Zanda Rubene skaidro situāciju: “Ja mēs uzskatām, ka cilvēks 55 gadu vecumā ir vecs, tas ir bezatbildīgi, ekonomiski nepieņemami un sociāli muļķīgi. Tātad, ja mēs nosaucam kādu 55 gadu vecumā par vecu un darba tirgum nevajadzīgu, mēs apņemamies uzturēt viņu vēl 40 gadus. Ir skaidrs, ka, pateicoties modernajai medicīnai un dzīvei labklājībā, vecāka gadagājuma cilvēku kļūst tikai vairāk. Līdz ar to mums ir jāmaina domāšana.”

Atsakoties vērtēt cilvēkus tikai pēc pases datiem, daudz racionālāk būtu pievērst uzmanību viņu patiesajām spējām. Zanda Rubene uzsver objektīvāko vērtēšanas kritēriju: “Funkcionālais vecums ir absolūti individuāls. Tas, cik Jānis vai Līga savā vecumā ir spējīgi. Tas ir tas, uz ko mums vajadzētu orientēties kā sabiedrībai kopumā, bet īpaši darba devējiem.”

Jaunas karjeras spirāle IT jomā

Lielisks piemērs tam, ka vecums ir tikai skaitlis pasē un mērķtiecība spēj nojaukt jebkuru slieksni, ir uzņēmējs Anrijs Brencāns. Pēc daudziem gadiem, kas pavadīti, spēlējot handbolu un vēlāk vadot Latvijas Handbola federāciju, viņš pēc piecdesmit gadu vecuma sasniegšanas iesaistījās IT jaunuzņēmuma “FanApps” radīšanā, kas izstrādā mobilās lietotnes sporta organizācijām. “Gribējās pašam ar savām zināšanām radīt drošu pamatu sev un ģimenei. Strādājot organizācijās, vienmēr ir zināmi ierobežojumi – gan iespējas īstenot idejas, gan pelnīt,” viņš pamato savu lēmumu.

Lai gan pāreja uz digitālo vidi un darbs ar datiem prasīja pilnīgi jaunu tehnoloģiju apguvi, viņš to neuztver kā asu lūzuma punktu, bet saka: “Drīzāk tas ir citas karjeras spirāles sākums. Es visu mūžu esmu bijis sportā un arī tagad neesmu no tā aizgājis.”

Mūžizglītība un drosme mainīties

Dzīve strauji mainās, un klasiskā pieeja, kad cilvēks apgūst vienu profesiju visam mūžam, vairs nav spēkā, jo prasmes un amatu specifika regulāri mainās. Zanda Rubene analizē izmaiņas mūsdienu sabiedrībā: “Mēs dzīvojam ilgi, un darba tirgus strauji mainās, tāpēc dzīve vienai profesijai ir par garu. Sudraba ekonomika un otrais aplis profesionālajā karjerā nu jau kļūst par realitāti.”

Šo nepieciešamību pastāvīgi attīstīties apliecina arī Anrija Brencāna pieredze, kurš zināšanas ieguvis dažādos dzīves posmos un mērķtiecīgi tās liek lietā praksē, tostarp sadarbojoties ar tādiem tehnoloģiju milžiem kā IBM. “Man ir maģistra grāds finanšu jomā un sporta pārvaldībā, taču ar diplomiem vien nepietiek. Zināšanas ir jāizmanto, citādi tās neko nenozīmē,” viņš uzsver. Viņa godprātība un stratēģiskā domāšana palīdzējusi izveidot veiksmīgas un uzticamas attiecības ar klientiem. Anrijs Brencāns dalās savā biznesa pieejā: “Mēs arī daudz konsultējam. Reizēm cilvēki zvana un saka – mums vajag datus. Bet, parunājot ilgāk, izrādās, ka viņiem datus nemaz nevajag. Tad godīgi pasaku – netērējiet naudu, vispirms sakārtojiet pamatus, un dati nāks vēlāk. Tas palīdz izveidot ilgtermiņa attiecības. Ne katru dienu ir jānopelna, svarīgi ir būt godīgam.”

Paaudžu sinerģija un uzticēšanās komandā

Bieži vien darba devēji un kadru meklētāji vadās pēc ieraduma un meklē tikai gados jaunus darbiniekus, taču patiesi inovatīva un spēcīga vide veidojas dažādu paaudžu sinerģijā. Anrija Brencāna uzņēmumā lielākā daļa kolēģu ir viņa dēlu paaudzes cilvēki, un tas sniedz iespēju savienot pieredzi ar jaunāko tehnoloģiju pārzināšanu. “Pieredze palīdz novērtēt riskus, taču tas nenozīmē, ka vienmēr man būs labākā ideja. Tieši otrādi – bieži vien jaunie kolēģi redz risinājumus, kurus es pat nebūtu iedomājies. Mēs cits citam uzticamies simtprocentīgi. Viņi zina lietas, ko es nezinu, savukārt man ir pieredze, kuras viņiem vēl nav,” uzņēmējs vērtē savas komandas dinamiku.

Savukārt profesore Zanda Rubene pievērš uzmanību faktoriem, kas var izraisīt paaudžu konfliktu darba vidē. “Ir skaidrs, ka jaunāks cilvēks, jaunāks vadītājs dabiski pulcēs ap sevi gados jaunāku komandu, jo pieredzējis darbinieks ir tendēts dot padomus un pamācīt jaunos. Tātad viņiem abiem jāvienojas, ka darba attiecībās mēs neesam vīrietis un sieviete, jaunāks un vecāks, mēs esam darba devējs un darba ņēmējs. Lai to panāktu, mums vajag strikti nodalīt privātās lietas no profesionālajām, bet mēs taču gribam draudzīgu komandu, draudzīgu atmosfēru darbā, organizējam dažādus ārpusdarba pasākumus. Un tā jaunam darba devējam rodas problēmas noturēt nepieciešamo distanci ar gados vecāko darba ņēmēju.”

Anrijs Brencāns arī kategoriski noraida stereotipu, ka mūsdienu jaunatne negribētu strādāt vai baidītos no atbildības, uzsverot, ka viņi vienkārši strādā citādi un prot labāk nodalīt privāto dzīvi no darba. Viņš dalās savos novērojumos: “Ikdienā strādāju ar jauniem cilvēkiem un redzu, cik viņi ir spējīgi. Protams, atšķirības starp paaudzēm ir. Esmu uzaudzis laikā, kad vienlaikus darījām vairākas lietas, varēju vienā dienā atrisināt trīs vai četras pilnīgi atšķirīgas problēmas, un tas šķita normāli. Tagad redzu, ka jaunie cilvēki biežāk izvēlas koncentrēties uz vienu uzdevumu un izdarīt to ļoti labi.”

Sieviete ar gaišiem matiem un brillēm stāv pie runātāja pults un tur rokā prezentācijas pulti. Fonā redzama zila siena un telpaugs.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Kur ziņot, ja esi piedzīvojis vai novērojis diskrimināciju?

Bezmaksas atbalsta tālrunis, ja esi saskāries ar pāridarījumu: 116006

Tiesībsarga birojs – tālrunis: 67686768 vai 25576154, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Valsts darba inspekcija – tālrunis: 67186522, e-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – tālrunis: 116123, e-pasts: skalbes@skalbes.lv

Valsts policija – tālrunis: 112, e-pasts: pasts@vp.gov.lv

© 2026 publicētā satura visas tiesības aizsargātas.

Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.