EKSPERTU DOMAS

Marita Zitmane, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore

Jaunās mātes darba tirgū: nevienlīdzība, par kuru vērts padomāt 8. martā

Latvijas dati un pētījumi citās valstīs rāda, ka bērna piedzimšana joprojām ļoti maina sievietes dzīvi.

Tā maina sievietes ienākumus (naudu, ko viņa pelna), darbu (piemēram, darba vietu vai darba laiku), iespējas atrast darbu vai paturēt esošo darbu.

Domājot par 8. martu, Starptautisko sieviešu dienu, rodas jautājums: svinēt vai tomēr būt bēdīgiem?

Dati rāda, ka dzimumu līdztiesība virzās uz priekšu lēni.

Daudzas problēmas joprojām ir.

Piemēram, daudzās vietās sievietes saņem mazāku algu nekā vīrieši par tādu pašu darbu.

Arī mājās sievietes bieži dara vairāk darbu nekā vīrieši.

Dzimumu līdztiesība nav tikai par to, kas ir pareizi vai labi.

Līdztiesība nozīmē vienādas tiesības visiem cilvēkiem.

Tā ir svarīga arī ekonomikai un cilvēku labklājībai.

Pētījumi rāda, ka, ja sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas, valsts ekonomika aug.

Ja sievietes saņem tādas pašas iespējas kā vīrieši, valsts pelna vairāk.

Daudzās valstīs sievietes joprojām saņem mazāku algu nekā vīrieši par līdzīgu darbu.

Tas nozīmē, ka ģimenēm ir mazāk naudas.

Tas nozīmē, ka valsts saņem mazāk nodokļu un tai ir mazāk naudas skolām, slimnīcām un ceļiem.

Ja sievietes piedalās darba tirgū, ekonomika aug.

Ja pastāv nevienlīdzība, zaudē visi – gan ģimenes, gan valsts.

Nevienlīdzība ir situācija, kad cilvēkiem nav vienādas iespējas vai tiesības.

Latvijā atšķirība starp sieviešu un vīriešu algām kļūst lielāka tajā vecumā, kad cilvēkiem dzimst bērni.

Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka vecumā no 25 līdz 34 gadiem sievietes vidēji saņem mazāk nekā vīrieši.

Vecumā no 25 līdz 34 gadiem tas ir ap 11 no 100 cilvēkiem.

Vecumā no 35 līdz 44 gadiem tas jau ir ap 17 no 100 cilvēkiem.

Tas nozīmē, ka daudzās darbavietās vīrieši saņem vairāk naudas nekā sievietes, pat ja viņi dara līdzīgu darbu.

Šo parādību sauc par “mātes sodu” darba tirgū.

Tas nozīmē, ka pēc bērna piedzimšanas daudzas sievietes saņem mazāku algu, un viņām ir grūtāk un lēnāk iegūt labāku darbu.

Tajā pašā laikā daudzi vīrieši piedzīvo pretējo.

To sauc par “tēva bonusu”.

Tas nozīmē, ka pēc bērna piedzimšanas viņu alga bieži aug.

Piemēram, ja sievietei un vīrietim ir līdzīgs darbs un piedzimst bērns, tad sievietei algu var samazināt vai necelt, bet vīrietim algu var palielināt.

Pētījumi rāda, ka sievietes bieži strādā mazāk vai vispār pārtrauc darbu.

Darba devēji bieži vērtē mātes stingrāk.

Viņi bieži piedāvā mazāku algu un retāk aicina mātes uz darba intervijām.

Latvijā par bērnu un ģimenes aprūpi galvenokārt rūpējas sievietes.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka no visiem slimības pabalstiem par slima bērna kopšanu sievietes saņem daudz vairāk nekā vīrieši.

Daudzas sievietes bērnu aprūpei velta vairāk nekā 35 stundas nedēļā, bet vīriešu, kas tik daudz laika pavada ar bērniem, ir maz.

Piemēram, biežāk tieši mamma paliek mājās ar slimu bērnu, ved bērnu pie ārsta un pavada ar viņu vakarus, kamēr tētis biežāk turpina strādāt.

Svarīgi ir arī stereotipi.

Stereotipi ir iepriekšēji uzskati par cilvēkiem.

2024. gadā Latvijā pētījumi rāda, ka daudzi cilvēki domā: ja nav bērnu aprūpes iespējas, mammai jāpaliek mājās ar bērnu.

Tā domā daļa sieviešu un daļa vīriešu.

Eiropas Savienībā kopumā šādu uzskatu atbalsta mazāk cilvēku.

Tas nozīmē, ka Latvijā daudzi cilvēki joprojām domā, ka sieviete ir galvenā, kas rūpējas par bērniem.

Šis uzskats Latvijā ir stiprāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs.

Rezultātā sievietēm bieži ir grūtāk, īpaši jaunajām māmiņām.

Viņas saņem mazāk naudas par savu darbu.

Viņām ir arī mazāk iespēju iegūt labāku darbu un attīstīties darbā.

Un tieši tāpēc 8. marts daļēji nav tikai svētki, bet arī laiks domām.

Tas ir laiks, kad cilvēki domā un uzdod jautājumus.

Kamēr bērna piedzimšana sievietei nozīmē mazāk naudas un sliktākas iespējas darbā, ir grūti runāt par īstu vienlīdzību.

Ir arī grūti cerēt, ka dzims vairāk bērnu.